Pēc pašlaik gatavojamo grozījumu pieņemšanas, kas paredzēs, ka referenduma iniciēšanai nepieciešamos 1/10 vēlētāju parakstus nāksies vākt tautas nobalsošanas iniciatoriem, elektronisko parakstu vākšanu un iespēju parakstīties bāriņtiesās varēs ieviest pusgada laikā.
Tā sacīja "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Viņš skaidroja, ka iespējas iedzīvotājiem parakstus vākt elektroniski un parakstīties bāriņtiesās normatīvajos aktos tiks iekļautas tik ātri, cik to atļaus Saeimas kārtības rullī paredzētā likumprojekta pieņemšanas gaita. Runa varētu būt par trīs, četriem mēnešiem vai pusgadu. Ņemot vērā, ka parakstus vienai iniciatīvai būs iespēja vākt vienu gadu, tad Zaķis neraugās negatīvi uz to, ka pusgadu pilsoņiem minētās atvieglotās iespējas nebūs - viņi to varēs darīt parakstu vākšanas otrajā pusgadā.
Savukārt apvienības "Saskaņas centrs" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins netic, ka valdošā koalīcija laikus ieviesīs iespēju par tautas nobalsošanas organizēšanu parakstīties elektroniski. Viņš arī nepiekrīt idejai, ka bāriņtiesai būtu visiem iedzīvotājiem jānodrošina finansiālie atvieglojumi par notāra nodevu. Bāriņtiesu uzdevums ir atbalstīt maznodrošinātos cilvēkus.
"Mēs Saeimas sēdē neatbalstīsim un aktīvi protestēsim pret šo totalitāro recidīvu, kas tautas nobalsošanu padarīs neiespējamu," uzsvēra Agešins. Ja likumprojekts tiks apstiprināts arī galīgajā trešajā lasījumā, tad SC plāno lūgt Valsts prezidentu Andri Bērziņu to neizsludināt.
Zaķis nepiekrīt, ka tiks samazinātas iedzīvotāju iespējas organizēt tautas nobalsošanu, jo koalīcija šajā jautājumā turas pie Satversmē nostiprinātās normas, ka ir nepieciešams savākt 1/10 vēlētāju parakstus. Iecerētās izmaiņas noņems finansiālo slogu no valsts attiecībā uz šo parakstu vākšanu.
Kā ziņots, Juridiskās komisijas iepriekš atbalstītie priekšlikumi likumprojektam paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu vēlētājiem būs jāsavāc pašiem.
Lai vēlētājiem atvieglotu parakstīšanos, likumprojektā vēlāk iecerēts iestrādāt normas, ka parakstu vākšana varētu tikt nodrošināta bāriņtiesās visā Latvijā, turklāt neiekasējot divu latu nodevu, kā arī parakstīšanās varētu tikt nodrošināta elektroniski.
Likumprojekts paredz, ka iniciatīvas grupa var būt politiska partija vai to apvienība, vai arī desmit līdz piecpadsmit vēlētāji.
Saskaņā ar piedāvāto kārtību iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrē Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). 60 dienu laikā tai jāpieņem lēmums - reģistrēt vai nereģistrēt iniciatīvas grupu, vai arī noteikt termiņu iesniegtā likumprojekta trūkumu novēršanai.
CVK varēs atteikt reģistrēt iniciatīvas grupu un iesniegto likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbilst izvirzītajām prasībām vai arī likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. Tādējādi tiek novērsta līdzšinējā problēma, ka nav paredzēta kārtība, kā pārbaudīt, vai likumdošanas iniciatīva atbilst konstitūcijai.
Komisija arī atbalstīja regulējumu, kas paredzēs, ka CVK lēmumu nereģistrēt referenduma iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu varēs pārsūdzēt tiesā, kurai lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem viena mēneša laikā. Paredzēts, ka tiesas lēmums būs nepārsūdzams.
Juridiskās komisijas vairākums iepriekš paudis atbalstu tam, ka vēlētāju ierosinātā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta atbilstību Satversmei varēs apstrīdēt Satversmes tiesā (ST).
Likumprojekts paredz, ka fiziskas personas, juridiskas personas, to apvienības vai iniciatīvas grupas pirms tautas nobalsošanas un aģitācijas par likumu ierosināšanu izdevumiem drīkstētu izlietot summu, kas nepārsniedz 50 000 latu.
Deputāti gan atzina, ka uz trešo lasījumu šo skaitli varētu vēl precizēt. Izskanēja arī viedokļi, ka nepieciešams domāt, kā ierobežot kopējo aģitācijai izlietojamo summu.