Par vienu no galvenajām problēmām pasaules un tajā skaitā arī Latvijas ekonomikā perspektīvā kļūs demogrāfija, – uzskata Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.
Kādi faktori pasaules ekonomiku ietekmēs vidustermiņa perspektīvā?
Demogrāfija. Kas attiecas uz Eiropu un, protams, uz Latviju – problēma jau ir acīmredzama. Tā ir arī Krievijas dienaskārtībā. Demogrāfijas kolīzijas neies secen arī Ķīnai, kurā jau sen tiek īstenota politika: viena ģimene – viens bērns.
Klasiskam demogrāfijas modelim ir trapecveida forma, kuras pamatā vislielāko slāni veido strādājošie, virs tiem ir bērni un tikai pašā virsotnē – pensionāri. Šāds modelis ir saglabājies Brazīlijā, Argentīnā, Āfrikas valstīs. Eiropā un Krievijā šī diagramma jau atgādina četrstūri, kurā pensionāru skaits tuvojas strādājošo skaitam. Ja pašlaik Vācijā šis koeficients ir tikai nedaudz lielāks par 2, tad līdz 2030. gadam gaidāms tā samazinājums līdz 1,4, bet Krievijā – jau 1,5. Tas viss vistiešākajā veidā ietekmē ekonomiku.
Kas attiecas uz Latviju, tad pie mums veidojas jau apvērstā trapece, kurā pensionāru skaits palielinās straujāk nekā strādājošo skaits. Oficiālā statistika liecina, ka mums ir Eiropas Savienībā mazākais bērnu skaits uz vienu reproduktīvā vecuma sievieti – 1,3. Tajā pašā laikā Francijā, Lielbritānijā, Šveicē šis rādītājs saglabājas 2,0 līmenī.
Ja demogrāfisko situāciju salīdzinām ar luksoforu, tad Latvija mirgo sarkanā gaisma, Krievijā ir uzdegusies dzeltenā, kas teju, teju iedegsies visā Eiropā.
Tas nozīmē, ka pensiju sistēma riskē pārvērsties par finanšu piramīdu? Kāds, jūsuprāt, te būtu saprātīgākais risinājums?
Visreālākais un ātrākais problēmas risinājuma paņēmiens ir imigrācija. Taču tā nav panaceja. Imigrācija rada riskus, ar kuriem jau ir saskārusies Eiropa – sākot ar imigrantu neprasmi un nevēlēšanos strādāt un beidzot ar etniskiem, reliģiskiem un kultūras konfliktiem.
Praksē katra valsts meklē savas receptes. Latvija to diemžēl vēl nav atradusi. Kā uzņēmējs sacīšu tā: pašlaik Latvija vienam bērnam viņa dzīves pirmajos 18 gados vidēji tērē 100–120 000 eiro. Būtu prātīgi šos līdzekļus daļēji sadalīt un ģimenei, piemēram, piedzimstot pirmajam bērnam maksāt 5 000 eiro, otrajam bērnam – 10 000 eiro, trešajam – 15 000, kas kļūtu par reālu motivāciju dzimstības palielināšanai. Esmu pārliecināts, ka tā būs labākā investīciju programma, ko īstenotu mūsu valsts.