Starptautiskie aizdevēji vēlas, lai Latvija iespējamās nodokļu politikas izmaiņas izsvērtu, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, un tās tiktu ieviestas no 2013.gada, otrdien pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (V) žurnālistiem sacīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītājs Latvijā Marks Grifits.
Grifits apliecināja, ka noslēguma tikšanās pēcprogrammas uzraudzības misijai bijusi veiksmīga. Aizdevēji ir apmierināti ar Latvijas ekonomikas attīstības rādītājiem, tomēr plašāks vērtējums un secinājumi tiks sniegts tuvākajās dienās.
Jautāts par Latvijas plānotajām nodokļu izmaiņām Grifits uzsvēra, ka nodokļu izmaiņas labāk būtu plānot uz jauno gadu, gatavojot 2013.gada budžetu, jo tad būtu vairāk laika, lai detalizētāk izvērtētu iespējamos nodokļu samazinājumus.
Grifits tomēr pauda uzskatu, ka Latvijā pievienotās vērtības nodokļa likme ir augstāka nekā pārējās Baltijas valstīs, kas nenākot par labu Latvijas konkurētspējai.
Savukārt Dombrovskis pastāstīja, ka sarunā ar SVF izklāstījis Latvijas ekonomisko situāciju un tālākos soļus attiecībā uz fiskālo politiku. Premjers informējis par Latvijas budžeta deficīta mērķiem. Šogad budžeta deficīta prognoze koriģēta no 2,5% uz 2,1% no IKP, bet nākamā gada budžeta deficīta mērķis ir 1,4% no IKP.
Premjers nekomentēja vai aizdevēju viedoklis varētu kā ietekmēt plānotās nodokļu izmaiņas Latvijā, kuras otrdien plānots skatīt valdības sēdē. Valdība plāno pievienotās vērtības nodokļa likmi samazināt jau no 1.jūlija.
Jau ziņots, ka 2011.gada nogalē oficiāli tika noslēgta trīs gadus ilgusī starptautiskā aizdevuma programma ar Latviju.
Pēc Latvijas valdības lūguma saņemšanas, par finanšu atbalsta sniegšanu 2008.gada nogalē vienojās Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kā arī vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis - Dānija, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Igaunija, Čehija un Polija.
Latvijai tika piešķirti 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu), no kuriem līdz programmas beigām tika izmantoti 4,4 miljardi eiro (3,08 miljardi latu).
Lai gan valdība savos budžeta lēmumos kļuvusi brīva, tai jārēķinās arī ar turpmāku aizdevēju pēcuzraudzības misiju ierašanos.