Ja Grieķija pametīs eiro zonu, šīs valsts ekonomika sabruks dažu dienu laikā, piektdien brīdināja Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs.
"Daudzi cilvēki domā, ka tas izbeigs negatīvo ciklu, tomēr, manuprāt, tas būs sākums vēl negatīvākam ciklam," intervijā Vācijas radiostacijai teica Šulcs, kas atrodas vizītē Atēnās, kuras laikā viņam paredzēts tikties ar Grieķijas prezidentu Karolu Papuliju.
Bažas par Grieķijas izstāšanos no eiro zonas ir uzvirmojušas pēc tam, kad valstī pēc šomēnes notikušajām ārkārtas vēlēšanām neizdevās izveidot valdību un 17.jūnijā gaidāmas jaunas vēlēšanas. Jau maija vēlēšanās balsotāji neatbalstīja tos, kas iestājas par taupības pasākumiem, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma prasības.
"Nesaku, ka tādas iespējas nav, bet uzskatu to par ļoti riskantu," norādīja Šulcs, paredzot, ka šādā situācijā Grieķijas ekonomika "sabruks dažu dienu laikā" un ES valstīm būs jāpiešķir miljardi Grieķijas ekonomikas glābšanai.
Vācijas sociāldemokrāts atzina, ka, viņaprāt, ne visas iespējas ir izmantotas Grieķijas politiskās un ekonomiskās situācijas stabilizēšanai, brīdinot "visus tos, kas liek likmes uz eiro zonas sabrukumu".
Vienas dienas vizītes laikā Atēnās Šulcs tiksies ar Aleksi Cipru, kura vadītais partiju bloks "Radikāli kreiso koalīcija" (SYRIZA) vēlēšanās ieguva otru lielāko balsu skaitu. SYRIZA ir draudējusi lauzt aizdevuma līgumu ar ES un SVF. Vairākās aptaujās SYRIZA tiek prognozēta uzvara nākamajā mēnesī gaidāmajās atkārtotajās ārkārtas vēlēšanās.
Savukārt Vācijas kancleres Angelas Merkeles koalīcijas mazākuma partneru brīvo demokrātu pārstāvis un bijušais ekonomikas ministrs Rainers Brīderle norādīja, ka eiro zona spētu izturēt Grieķijas izstāšanos no tās, lai gan šāds pavērsiens izmaksātu ļoti daudz.
Intervijā Vācijas biznesa laikrakstam "Handelsblatt" viņš atzina, ka "atšķirībā no laika pirms diviem gadiem eiro zona tagad spētu izturēt Grieķijas izstāšanos".
"Tas izmaksātu dārgi, tomēr to varētu pārvarēt. Tomēr šo lēmumu pieņems Atēnas, nevis Berlīne," viņš teica.
"Grieķiem ir jāizvērtē, vai Grieķijas nacionālās valūtas drahmas, kas 2001.gadā tika nomainīta ar eiro, atkalieviešana palīdzētu valsts ekonomikas atjaunošanā vairāk nekā palikšana eiro zonā," pavēstīja liberālās Brīvo demokrātu partijas Vācijas parlamenta apakšpalātas Bundestāga frakcijas vadītājs.
Vācijas kanclere pirmajā kopīgajā preses konferencē ar jauno Francijas prezidentu Fransuā Olandu otrdien uzsvēra, ka divas lielākās ES ekonomikas – Vācija un Francija – vēlas, lai Grieķija paliek eiro zonā. Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle brīdināja, ka atkārtotās parlamenta ārkārtas vēlēšanās būs balsojums par Grieķijas palikšanu eiro zonā.