Krievijas un citu NVS valstu uzņēmējiem, kuri iepriekš izvēlējušies Grieķijas un Kipras bankas, šī reģiona problēmu dēļ Latvijas bankas var likties pievilcīgākas, tomēr runa nav par masveida tendenci, atzina banku sektora pārstāvji.
Neoficiāli tiek norādīts, ka ir vērojama no Kipras un Grieķijas "bēgošās" naudas ieplūšana Latvijas banku sistēmā, tiesa, nelielā apmērā.
"Pēdējo divu gadu laikā "ABLV Bank" klientu noguldījumu apjoma pieaugums ir bijis vairāk nekā 80%, tomēr precīzi pateikt, kāda loma šajā pieaugumā ir tam, ka Krievijas un ne tikai Krievijas klienti lielu daļu no saviem aktīviem pārved no Kipras bankām uz Latvijas bankām, ir sarežģīti," portālam "Nozare.lv" atzina AS "ABLV Bank" sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans.
Viņš gan norāda: tas, ka Latvijai patlaban ir augstāks valsts kredītreitings nekā Grieķijai un Kiprai, kā arī Kipras banku lielā ekspozīcija uz arvien problēmu mākto Grieķijas ekonomiku un aizvien plašākā ekonomiskā sadarbība starp Latvijas un NVS valstu uzņēmējiem, ir pamats šiem klientiem pārdomāt, vai turēt lielus aktīvus Kipras bankās nav pārāk riskanti un varbūt labāk izvēlēties Latvijas bankas.
Arī "Rietumu bankas" prezidents Aleksandrs Pankovs vērtē, ka notikumi, kas risinās ap Grieķiju, rada nervozitāti pirmkārt Grieķijas banku klientu vidū. "Bet, ja runājam par masu tendencēm, būtu kļūdaini domāt, ka grieķi savu skatu vērsīs tieši uz viņiem tālo Latviju. Tāpēc nekādu nopietnu klientu pieplūdumu no šīs valsts negaidām," vērtēja Pankovs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka "Rietumu banka" turpina strādāt cita starpā arī ar klientiem no Grieķijas un Kipras.
Neoficiāli banku nozares pārstāvji atzīst, ka NVS pilsoņiem Latvija ir tuvāka un kāds no viņiem varētu aizdomāties par priekšrokas došanu Latvijai. Tiesa gan, Grieķijas problēmas sākušās jau sen, līdz ar to nerezidenti, visticamāk, jau iepriekš izlēmuši par citu banku izvēli. Jautājums gan vēl ir par pašiem grieķiem, kuri glabā naudu savās bankās.
Krīzes māktā Grieķija jau ilgstoši ir ekonomikas vērotāju uzmanības lokā. Nespējot tikt galā ar parādu problēmām, raisījušās arī diskusijas par šīs valsts palikšanu eirozonā.