Pirms dažām dienām gandrīz visi Latvijas elektroniskie masu saziņas līdzekļi saņēma biedrības «Latgolys Saeima» atklāto vēstuli, kas tika adresēta vairākiem valsts vīriem – premjeram Valdim Dombrovskim, Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājam Aināram Dimantam.
Vēstulē tiek runāts, ka krievu valodas hegemonija plašsaziņas līdzekļos veicina Latgales atsvešināšanos no pārējās Latvijas un veicina informācijas telpas rusifikāciju, tādā veidā apdraudot mūsu reģionu.
Biedrības locekļi piedāvā pārskatīt līdzekļu un pasākumu sarakstu, kuri palīdzētu nostiprināt Latgalē saliedētību un nacionālo identitāti, pamatojoties uz latviešu un latgaliešu valodu literārajām formām, nevis pamatojoties uz svešvalodu – krievu valodu. Vēstules autori minēja ciparus. Izrādījās, ka no 1 miljona latu, kas tika piešķirti 2012. un 2013.gadiem, tikai neliela daļa ir atvēlēta mūsu reģiona vajadzībām. Piemēram, tikai 7 800 lati tika piešķirti Latgales radio, bet krievvalodīgajam Latvijas Radio 4 piešķīra 120 012 latus.
Šāda veida netaisnība aizskāra «Latgolys Saeima» pārstāvjus, tāpēc viņi kategoriski iestājas pret šādu necienīgu attieksmi un aicina ierēdņus pievērst uzmanību problēmai, kas ir saistīta ar Latgales reģiona nacionālo pamatu – valodas un kultūras – saglabāšanas jautājumiem. Jo īpaši tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāju 8% lieto latgaliešu valodu, par ko liecina tautas skaitīšanas dati.
Gorod.lv šajā sakarā griezās pēc komentāriem pie biedrības «Latgolys Saeima» valdes locekļa, XI Saeimas deputāta no ZRP Jura Viļuma. Atšķirībā no saviem kolēģiem, kas rakstīja šo vēstuli, viņš nebija tik kategorisks savos spriedumos attiecībā uz krievu valodu. Taču deputāts atzīmēja, ka viņš nav pret krievu valodu kā tādu, viņš nepiekrīt nevienlīdzīgai naudas līdzekļu sadalīšanai.
«Sanāk, ka tas pats Latgales radio var pārraidīt tikai pusstundu nedēļā, ja salīdzināt ar Latvijas radio 4. Jāatzīst, ka latgalieši un viņu valoda tiešām ir aizmirsti. Jo reģionos taču pastāv poļu skolas un nacionālo minoritāšu skolas, kurās tiek mācīta valoda un kultūra, ko nevar teikt par Latgali.
Pēc manām domām, vēstules autori ir nedaudz pārcentušies, visā vainojot tikai krievu valodu, bet viņi galvenokārt vēlējās piesaistīt uzmanību latgaliešu valodas un kultūras saglabāšanas un atbalstīšanas problēmām», - uzskata Juris Viļums.