Kipras Centrālās bankas priekšsēdētājs Panikoss Dimitriadis atzīst, ka Kipra varētu vērsties pie Eiropas Savienības pēc finansiālās palīdzības, ja radīsies šāda nepieciešamība, intervijā "Financial Times" paudis Dimitriadis, vēsta "Vestifinance".
Piektdien ar līdzīgu paziņojumu nācis klajā valsts prezidents Dimitris Hristofias.
Iepriekš valsts noliedza šādu iespēju, taču nu valsts vadība sākusi pārskatīt savu nostāju, ņemot vērā Kipras banku sektora ciešu saistību ar finanšu grūtībās nonākušo Grieķiju.
Jūnija beigās vienai no Kipras lielākajām bankām "Cyprus Popular Bank" būs jāpiesaista 1,8 miljardus eiro (1,26 miljardi latu), lai izpildītu kapitāla pietiekamības prasības. Taču pagaidām centieni brīvajā tirgū piesaistīt šos līdzekļus nav vainagojušies ar panākumiem. Iespējams, valstij nāksies vērsties pie Eiropas finanšu stabilitātes fonda pēc palīdzības.
Pirms gada Kipra aizņēmusies 2,5 miljardus eiro (1,75 miljardi latu) no Krievijas, jo nespēja rast citas finansēšanas iespējas, ņemot vērā divu no trīs lielāko kredītreitingu aģentūru lēmumu pazemināt Kipras reitingu līdz zemākajam līmenim.
Kipras ekonomika piedzīvo recesiju, iekšzemes kopprodukts jau trīs ceturkšņus pēc kārtas krīt, šī gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās par 0,3%.
Jau vēstīts, ka no eirozonas valstīm finanšu palīdzību lūgusi Grieķija, Portugāle un Īrija.
Četru Eiropas Savienības (ES) institūciju vadītāji strādā pie plāna eiro zonas un visas ES izvešanai no krīzes.
Plānu izstrādā ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, eiro zonas finanšu ministru grupas priekšsēdētājs Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers un Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi. Uzdevumu izstrādāt šādu plānu deva ES samits 23.maijā un to paredzēts iesniegt ES samitā 28. un 29.jūnijā.