Pievienošanās kritēriji eirozonai visiem ir vienādi un ja tie tiek izpildīti, tad valstis tiek vairāk nekā sveiktas pievienoties klubam, piektdien laikrakstam "Diena" uzsvēris Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis Jergs Asmusens
Taujāts vai patiesībai atbilst Latvijā politiķu apgalvojumi, ka ņemot pašreizējo šaubīgo stāvokli eirozonā, ECB principā nav laimīga par jebkuru eirozonas paplašināšanu un var meklēt formālus ieganstus, lai atturētu arī Latvijas iestāšanos, Asmusens norāda - ja arī šādas runas pastāv, tās noteikti nav pareizas.
"Eirozona nav slēgta. Ir eksistējošās prasības konverģences kritērijiem uz ilgtspējības bāzes. Jūs zināt tos visus. Un valstis, kas atbilst šiem kritērijiem, tiek vairāk nekā sveiktas pievienoties klubam," saka Asmusens.
Viņš atgādina, ka konverģences kritēriji, uz noteikumiem balstītā sistēma, nav mainījušies pēdējo gadu laikā, un šie noteikumi tiek piemēroti līdzīgā saturīgā veidā, ekonomiski izdevīgi visiem, kas piesakās eirozonā.
"Kritēriji ir tādi, kādi tie ir, un tā kā ECB ir pilnīgi neatkarīga
institūcija, mēs tos lietojam vienādi visiem. Mēs tikko publicējām pēdējo konverģences ziņojumu, kurā redzams, ka Latvijai vēl zināms ceļš ejams," saka Asmusens.
Uz laikraksta teikto, ka patlaban eiro ieviešanu Latvijā atbalsta tikai kādi 15% iedzīvotāju, Asmusens paudis pārliecību, ka eiro sniedz un vēl sniegs labu servisu 334 miljoniem Eiropas iedzīvotāju. "Tā ir stabila un stipra valūta. Ja esat eirozonā, tā nav tikai monetāra savienība. Tas nozīmē būt arī politiskas savienības sastāvā. Ja skatāties uz Igauniju – tas ir izdevīgi gan viņiem, gan eirozonai, ka šī valsts tai pieder," uzsver ECB pārstāvis.
Viņš intervijā arī uzsver "Mūsu preferences ir nepārprotamas – Grieķija paliek eirozonā". Taujāts vai pārējiem tas nemaksās dārgi, Asmusens norāda, ka nav akurāti to kaut kā rēķināt. "Un es negribētu par to spekulēt. Atkārtoju, mūsu uzskats ir, ka Grieķija paliek. Turklāt viņi jau pašlaik nerīkojas, lai izdabātu kādam no ārpuses, tas vajadzīgs viņu pašu ekonomikai. Viņi varētu pamācīties no Latvijas, kā atgriezt savu konkurētspēju".
Taujāts, cik optimistisks Asmusens ir par Latvijas pievienošanos eirozonai 2014.gadā, viņš vien diplomātiski norāda – "Es negribētu komentēt nevienu specifisku datumu. Teiksim tā – manas kā ECB valdes locekļa pilnvaras beidzas 2018.gada 31.decembrī. Esmu pārliecināts, ka uz to laiku to valstu skaits, kas lieto eiro, būs lielāks nekā tagad".