Vienošanās par 100 miljardu eiro (apmēram 70 miljardu latu) aizdevumu grūtībās nonākušajām Spānijas bankām, ko paredzēts piešķirt no tā dēvētajiem eiro zonas glābšanas mehānismiem, ir pirmais solis ceļā uz eiro zonas banku savienības izveidošanu, otrdien paziņojis Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskoviči, vēsta aģentūra "Reuters".
Intervijā radiostacijai "Europe 1" Francijas finanšu resora vadītājs sacījis, ka notikumi turpmākajās nedēļās būšot izšķiroši Eiropas Savienības (ES) nākotnei. Šo notikumu skaitā viņš minēja šosvētdien gaidāmās parlamenta vēlēšanas Grieķijā un Francijā, kā arī ES samitu šā mēneša beigās.
"Tas, ko mēs izdarījām Spānijas labā, bija pārliecinošs solis, taču mums ir jāiet vēl tālāk. Pašlaik ir pienācis brīdis, kad eiropiešiem jānosaka ietvars, lai eiro [zonā] izlēmīgi īstenotu konsolidāciju politiskajā, budžeta un sociālajā jomā," uzsvēra Moskoviči.
Viņš norādīja, ka Francijas prezidents Fransuā Olands ir nācis klajā ar ierosinājumu turpināt virzīties pretim banku savienībai, kā arī stabilitātei un solidaritātei, vienlaikus īstenojot pasākumus ekonomikas izaugsmes veicināšanai.
Eiropas Komisija (EK) šā mēneša sākumā ierosināja pasākumus, lai turpmāk par ES valstu nodokļu maksātāju naudu nebūtu jāglābj grūtībās nonākušas blokā strādājošas bankas.
EK prezidents Žozē Manuels Barrozu šos priekšlikumus nodēvēja par svarīgu soli virzībā uz banku savienības izveidi. Pēc viņa teiktā, izmaksas, kas saistītas ar bankrotējušo banku pārstrukturēšanu un noregulēšanu, turpmāk būs jāuzņemas banku īpašniekiem un kreditoriem, nevis nodokļu maksātājiem.
Vairāku ES valstu valdības pēc krīzes izcelšanās 2008.gadā ir bijušas spiestas iztērēt nodokļu maksātāju naudu milzīgos apmēros, lai glābtu bankas un novērstu vispārēju sabrukumu finanšu sektorā. Lai nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos, EK norādījusi, ka vēlas lauzt pastāvošo saikni starp bankām un valsts sektoru.