Lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu atbalstījušas Latvijas ierosinājumu neieviest ļoti striktu nozvejas dokumentēšanas sistēmu, lai apkarotu aizliegto nozvejoto un neizmantoto zivju izmešanu jūrā, bet tā vietā noteikt obligātu prasību uz katra kuģa uzstādīt novērošanas videokameru.
ES Prezidentūra šo ierosinājumu iekļaus savā priekšlikumā Eiropas Padomes mandātam uz sarunām ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju, informēja Zemkopības ministrija.
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns, Luksemburgā piedaloties Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā tika apspriesta vispārējā pieeja Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformai, norādīja, ka Latvijai nav pieņemams Dānijas prezidentūras ierosinājums ieviest pilnīgu nozvejas dokumentēšanas sistēmu, jo tas radīs neadekvātu administratīvo un finansiālo slogu gan dalībvalstīm, gan uzņēmējiem.
Saskaņā ar Dānijas priekšlikumu uz zvejas kuģiem zvejas izmetumu aizlieguma kontroles nolūkā būtu obligāti uzstādāmas novērošanas videokameras. Tomēr Dānijas prezidentūra ņēma vērā Latvija ierosinājumu, ka dalībvalstīm jādod iespēja pašām izvēlēties veidu, kā nodrošināt izmetumu aizlieguma ievērošanas kontroli.
Latvija ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē arī atkārtoti norādīja, ka neatbalsta un neatbalstīs nosacījumu par zivju, kuras ir mazākas par noteikto izmēru, nodošanu tikai industriāliem mērķiem. Latvija uzskata, ka pieejamie zivju resursi ir maksimāli jāizmanto cilvēka patēriņā, nevis, piemēram, samaļot zivju miltos. Šī iebilde patlaban netika ņemta vērā, tomēr Zemkopības ministrija turpinās uzstāt uz to turpmākajās diskusijās gan Eiropas Padomē, gan arī sarunās ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, kas notiks vel līdz šī gada beigām.