Eiropas Savienībā (ES) aizvien lielāka nozīme ir reģionālajai sadarbībai, un labs piemērs tam ir sekmīgā trīs Baltijas valstu sadarbība visos līmeņos, tostarp parlamentāro kontaktu veidošanā.
To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra trešdien, 13.jūnijā, tiekoties ar Lietuvas Republikas prezidenti Daļu Grībauskaiti (Dalia Grybauskaitė).
S.Āboltiņa sarunā akcentēja reģionālās sadarbības aizvien pieaugošo nozīmi ES dienaskārtības aktuālo jautājumu risināšanā. „Paplašinoties Eiropas Savienībai, reģionālā sadarbība iegūst aizvien lielāku nozīmi. Dalībvalstu regulāro reģionālo konsultāciju kontekstā nozīmīga loma ir arī nacionālajiem parlamentiem. Būtiski, lai reģiona parlamenti Eiropas Savienības jautājumos būtu uz vienota ceļa un Eiropas Savienībai sniegtu vienotu pozīciju,” pauda S.Āboltiņa.
Savukārt D.Grībauskaite uzsvēra, ka īpaši cieša informācijas apmaiņa un koordinācija starp Baltijas valstīm nepieciešama, aizstāvot reģiona kopīgās intereses sarunās par ES nākamo daudzgadu budžetu – Kohēzijas politikas finansējumu un tiešmaksājumiem lauksaimniekiem.
Pārrunājot ES dienaskārtībā esošos eirozonas stabilizācijas pasākumus, Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka atbildīga fiskālā politika ir Latvijas ilgtermiņa politika, ko apliecina ES Fiskālās disciplīnas līguma ratifikācija Saeimā 31.maijā. Vienlaikus mūsu valsts uzsver izaugsmi veicinošu pasākumu būtisko nozīmi ekonomikas atveseļošanas procesā, norādīja S.Āboltiņa.
Lietuvas prezidente sarunā augstu novērtēja, ka Saeima ir ratificējusi ES fiskālās disciplīnas līgumu un ir ceļā uz eiro ieviešanu. S.Āboltiņa norādīja, ka Latvijas ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanai izvēlētā konsolidācijas stratēģija ir sevi attaisnojusi – tā ļāvusi panākt ekonomisko izaugsmi un nostāties uz ilgstspējīgas attīstības ceļa. To apliecina arī fakts, ka Latvija ir radusi iespēju samazināt atsevišķus nodokļus.
Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā nesen Rīgā notikušajā starptautiskajā konferencē augstu novērtēja arī Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda, atzīstot, ka Latvija ir pat pārsniegusi uz to liktās cerības. Vienlaikus S.Āboltiņa uzsvēra, ka Latvijas panākumu pamatā ir visas sabiedrības ieguldījums, spējot vienoties budžeta konsolidācijas pasākumu veikšanai.
Pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, S.Āboltiņa tās raksturoja kā lieliskas – kā labām kaimiņvalstīm un nozīmīgām tirdzniecības partnerēm abām valstīm ir plaši attīstīta sadarbība ekonomikā, izglītībā un kultūrā, kā arī NATO un ES.
„Arī parlamentārajā līmenī Latvijas un Lietuvas sadarbība ir ļoti aktīva. Abu valstu parlamentāriešiem ir regulāri kontakti dažādos sadarbības formātos – tiekoties parlamentu priekšsēdētājām, komisijām un deputātu sadarbības grupām, kā arī trīspusēji tiekoties Baltijas Asamblejas ietvaros vai tā dēvētajā NB8 formātā, kur tiekas trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu parlamentārieši,” teica Saeimas priekšsēdētāja.
Tikšanās noslēgumā S.Āboltiņa Lietuvas prezidentei uzdāvināja Satversmes jubilejas izdevumu „Latvijas Republikas Satversme”, kurā iekļauts mūsu valsta pamatlikuma tulkojums arī lietuviešu valodā.