Ēģiptes Augstākā konstitucionālā tiesa ceturtdien nolēma, ka jaunais valsts parlaments, kurā dominē islāmisti, ir jāatlaiž, jo tas ievēlēts nekonstitucionāli, ziņoja valsts informācijas aģentūra MENA.
Tiesa atzina, ka trešdaļa parlamenta deputātu ievēlēti neatbilstoši konstitūcijai. Skaidrojot spriedumu, tiesa norāda, ka "viss parlamenta sastāvs ir nelikumīgs un līdz ar to tam nav juridiska spēka".
Valdošā militārā padome pēc tiesas sprieduma pasludināšanas sanākusi uz ārkārtas sanāksmi, jo konstitucionālās tiesas lēmums nozīmē, ka tai atkal jāpārņem likumdošanas vara un jāorganizē jaunas vēlēšanas, vēsta Ēģiptes plašsaziņas līdzekļi.
Kostitucionālā tiesa ceturtdien arī atcēla jaunā parlamenta pieņemto likumu, kas aizliedza gāztā prezidenta Hosnī Mubaraka režīma augstām amatpersonām kandidēt uz vēlētiem amatiem, līdz ar to ļaujot sestdien un svētdien paredzētajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā kandidēt ekspremjeram atvaļinātajam gaisa spēku maršalam Ahmedam Šafikam. Otrajā kārtā viņa sāncensis būs islāmiskās Brīvības un taisnības partijas priekšsēdētājs Mohameds Morsi.
Jau ziņots, ka Ēģiptes konstitucionālā tiesa ceturtdien nolēma, ka vienai trešdaļai deputātu, kas pēc vēlēšanām iekļuva parlamentā, mandāts nav likumīgs.
"Konstitucionālā tiesa par konstitūcijai neatbilstošiem atzina dažus parlamenta vēlēšanu likuma pantus, kas saistīti ar tiešo vēlēšanu sistēmu," vēstīja oficiālā ziņu aģentūra MENA. Nelikumības saistītas ar trešdaļu deputātu, kas tika ievēlēti pēc sistēmas, ka mandātu saņem visvairāk balsis ieguvušais kandidāts.
Militārā padome izstrādāja sarežģītu sistēmu, kādā proporcionāli tika sadalītas vietas starp deputātiem un politiskajām partijām, kas noteic, ka divas trešdaļas parlamenta deputātu tiek ievēlēti no partiju sarakstiem, bet vienu trešdaļu ievēlē no individuāliem kandidātiem.
Bija domāts, ka individuālie kandidāti būs neatkarīgi, tomēr politisko partiju biedriem bija ļauts kandidēt arī individuāli, dodot lielas priekšrocības agrāk aizliegtā mēreno islāmistu grupējuma "Musulmaņu brālība" politiskajam spārnam Brīvības un taisnīguma partijai.
Janvārī un februārī Ēģiptē notika parlamenta augšpalātas vēlēšanas. Parlamenta augšpalātā ir 270 deputātu, no tiem 180 tiek ievēlēti, bet 90 ieceļ valsts prezidents. No 180 vēlētajiem deputātiem 120 tiek ievēlēti pēc partiju sarakstiem, bet 60 – vienmandāta apgabalos. 90 deputātu, kuri jāieceļ valsts prezidentam, tiks iecelti, kad tiks ievēlēts un stāsies amatā valsts prezidents.
Parlamenta apakšpalātas vēlēšanas notika trijos posmos no novembra līdz janvārim. No 498 apakšpalātas deputātu mandātiem gandrīz trīs ceturtdaļas ieguva divas galvenās islāmistu partijas – mērenā Brīvības un taisnīguma partija un ultrakonservatīvo islāmistu Gaismas partija ("Hizb an Nur").
Abas palātas izveidoja 100 cilvēku lielu darba grupu, kas izstrādā jauno valsts konstitūciju.