Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma negrozīt lēmumu par Ventspils mēra Aivara Lemberga aktīvu 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā iesaldēšanu, kā to paredz pērn pavasarī izdotais Anglijas tiesas rīkojums.
Iepriekš tiesas sēdē Lemberga advokāte Vineta Čukste norādīja uz vairākiem procesuālajiem pārkāpumiem, kuru dēļ, viņasprāt, iesaldēšanas rīkojums būtu atceļams. Savukārt otras puses pārstāvis, zvērināts advokāts Uģis Grūbe uzskata, ka lēmums par Lemberga aktīvu iesaldēšanu nav grozāms.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Anglijas tiesa nolēma, ka Lembergam līdz turpmākam tiesas rīkojumam ir aizliegts jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt savu aktīvu vērtību līdz 135 miljonu ASV dolāru.
Iesaldēšanas arests attiecas uz visiem Lemberga aktīviem neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir vai nav uz viņa paša vārda, un neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir atsevišķs īpašums vai kopīpašums.
Rīkojums zaudētu spēku, ja Lembergs sniegtu nodrošinājumu - iemaksātu tiesai 135 miljonus ASV dolāru vai sniegtu nodrošinājumu šādas summas apmērā citā veidā.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lūgumu 2011.gada 13.jūnijā apmierināja, bet par to tika iesniegtas blakussūdzības.
Pērn "Delfi" rīcībā nonāca Anglijas tiesas prasības nodrošinājuma lēmums, kurš uzskaita virkni aktīvu, kurus tiesa interpretējusi kā Lemberga īpašumus.
Prasības nodrošinājuma lēmums uzskaita vairākus aktīvus, kurus Anglijas tiesa interpretējusi kā Lemberga īpašumus. Anglijas tiesa uzskata, ka par Lemberga aktīviem atzīstami arī visi tie īpašumi, kas arestēti par labu Latvijas Ģenerālprokuratūrai, piemēram, māja Rīgā O.Vācieša ielā, patiesā labuma guvēja statusa daļas dažādās Latvijas un ārvalstu kompānijās, piemēram, "Venceb", "Ventbunkers", "Inter-Rīga", "Puses", "Ventplac", "Euridice", "Hinch", "Kaywood", "Yelverton" un citās, vērtslietas, konti vairākās Latvijas un ārvalstu bankās.
Prasību, kuras Londonas tiesā iesniegtas arī pret Lembergu, kopējā summa ir vērtējama aptuveni 135 miljoni ASV dolāru. Šādas summas, pēc prasītāju uzskata, ir nepamatoti izņemtas no LK apzināti prettiesisku shēmu īstenošanas dēļ, galvenokārt izmantojot zem tirgus likmēm noslēgtus kuģu fraktēšanas līgumus starp LK koncernā ietilpstošajām kompānijām (prasītāji) un starpnieku kompānijām (korporatīvie atbildētāji), kuras tālāk kuģus jau par tirgus likmēm nodevušas fraktā trešajām personām, kas nav zinājušas un nav bijušas iesaistītas prettiesiskajās shēmās, iepriekš paskaidroja LK pārstāvji.