Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis pārsteidzis Kurzemes katoļu draudžu locekļus ar paziņojumu par savu atteikšanos no amata pienākumu pildīšanas. Pats V. Lapelis savu soli pamato ar vēlmi atgriezties pie mūka pienākumiem. Liepājā ieradies pāvesta Benedikta XVI pārstāvis Baltijas valstīs Luidži Bonaci, lai atrastu garīdzniekam aizvietotāju.
Rīgas arhidiecēzē teicās neko nezinām par V. Lapeļa lēmuma iemesliem. «Tas noteikti ir kāds personisks iemesls, kas nebūt nav viņam jāizpauž,» par atkāpšanās varbūtējiem iemesliem teica arhidiecēzes darbiniece, kura savu vārdu nevēlējās paust. Tāpat Rīgā neesot dzirdētas sūdzības par garīdznieka darbību – viss esot bijis kārtībā. Esot maldīgs priekšstats, ka arhibīskapam Zbigņevam Stankēvičam jāatbild par bīskapiem, tā nebūt neesot. Pāvests izvēlas šos garīdzniekus. Tāpēc tagad arī Latvijā ieradies pāvesta sūtnis, kurš tad skatot šo situāciju un lemjot par aizvietotāju. Pašlaik par pagaidu Liepājas diecēzes vadītāju iecelts Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis. Bet jauno amata kalpu pāvests nozīmēs tuvākajā laikā. Galīgais lēmums par to, kurš būtu labākais kandidāts šim amatam, tiks pieņemts Vatikānā. Bīskapam nebūt nav obligāti jābūt no Latvijas. Vatikāns var arī neakceptēt L. Bonaci virzītos kandidātus un izvēlēties, piemēram, kādu no ārzemju garīdzniekiem. Latvijas baznīcas vēsturē gan esot bijis gadījums, kad pagājušā gadsimta 20. gados ārzemju izcelsmes bīskaps atsacījies no sava amata, jo sapratis, ka nebūs labs savas draudzes gans, jo nav vietējais un neprot latviešu valodu. Vaicāta, kāds varētu būt tālākais bīskapa ceļš, Rīgas arhidiecēzes pārstāve norādīja, ka Rīgā to nezinot – iespējams, viņš būšot emeritētais jeb pensionētais bīskaps, jo šāds nosaukums tiekot saglabāts arī tad, ja garīdzniekam neesot savas draudzes. Ārzemēs pat esot tāda prakse, ka emeritēts bīskaps piederot pie draudzes, kuru reāli neapkalpo.
Pats V. Lapelis norāda, ka jau 11 gadus pildot Liepājas diecēzes bīskapa pienākumus, bet pirms tam kalpojis Liepājas, Grobiņas, Bārtas un Pāvilostas draudzēs un pēc tik intensīva darba perioda jūtas sevi izsmēlis. «Manā darbības laikā izveidojām gan baznīcas portālu, gan avīzi. Rūpējos par baznīcas finansēm, Liepājas katoļu pamatskolu, kā arī baznīcas būvniecību. Taču šis darbs mani ir izsmēlis, tāpēc vēlos atgriezties pie tā, ar ko sāku. Un savu garīgo darbību uzsāku kā mūks, tāpēc labprāt gribētu pie šā ceļa atgriezties. Gan neesmu pārliecināts, vai to darīšu Latvijā. Tā kā labi protu poļu valodu, tad, visticamāk, savu garīgo darbību turpināšu tieši Polijā,» skaidro bīskaps.
Medijos izskanējušo viedokli, ka atkāpšanās no amata varētu būt saistīta ar veselības traucējumiem, pats bīskaps noliedz: «Protams, veselība vienmēr varētu būt labāka, bet šajā gadījumā tas nav noteicošais faktors, kāpēc pametu diecēzes vadības pienākumus.» Pārvaldes orgāns nevarot atļauties algot cilvēkus, kuri pildītu visus nepieciešamos uzdevumus – šie uzdevumi tika uzticēti bīskapam, kas vienubrīd licis apjaust – tas īsti nav viņa ceļš. «Jutu, ka tas, ko daru šobrīd, nav tas, ko Dievs gribētu no manis, tāpēc nolēmu mainīt savu darbības virzienu. Daži uzskata, ka šis lēmums ir nācis negaidot, bet, manuprāt, nekas ārkārtējs tas nav. Mūku kopiena balstās uz darbu vienlīdzīgu sadali – viens atbild par saimnieciskiem jautājumiem, otrs par dievkalpojumiem, trešais par jauniešu vai bērnu jautājumiem. Un, ja kāds pagurst vai vēlas mainīt darbības virzienu, to visu ir iespējams realizēt. Ja ir labas zināšanas un vēlme strādāt ar jauniešiem, var startēt arī augstskolās kā pasniedzējs. Mūku kopienā jau esmu bijis, dzīvoju klosterī un zinu, ka šis dzīvesveids man sagādā gandarījumu,» uzsver V. Lapelis.