Latvijā sodu piemērošanas politika nav bijusi pietiekami spēcīga, lai atturētu citus no konkurences pārkāpumiem, tāpēc arī turpmāk Konkurences padome (KP) būs barga pret pārkāpumiem un sodi par tiem būs lielāki, sola jaunā KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Esot amatā aptuveni nedēļu, kopš 26.jūnija, Ābrama kā prioritātes noteikusi darbu pie patlaban KP izmeklētajām lietām. Tiks arī pārskatīts padomes līdz šim darītais. Viņa uzsvēra, ka konkurences veicināšanai KP centīsies rast skaidrojumus tirgū nevēlamām pazīmēm vai iespējamām deformācijām, lai tās novērstu. Tāpat svarīgi būs nodrošināt komunikāciju ar uzņēmumiem un sabiedrību kopumā, lai iegūtu vairāk informācijas par nevēlamām pazīmēm tirgū.
"Nešaubīgi, KP būs barga pret konkurences pārkāpumiem un sodi par tiem būs lielāki - kad pārkāpums ir noticis, svarīgi sodīt adekvāti. Latvijā sodu piemērošanas politika nav bijusi tik spēcīga, lai atturētu citus no konkurences pārkāpumiem. Vienlaikus centīsimies darboties preventīvi - izglītot un informēt uzņēmumus, lai netiktu radīta vide šādu pārkāpumu iespējamībai," atzina Ābrama.
KP informācija liecina, ka 2011.gadā padome noslēgusi izpēti 60 lietās, attiecīgi pieņemot 45 lēmums par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem un 15 lēmumus par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pārkāpumiem. Kopumā pērn KP uzliktais naudas sods par konkurences pārkāpumiem bijis 6,3 miljoni latu.
Aicināta vērtēt konkurenci kropļojošus riskus Latvijā Ābrama norādīja, ka joprojām pastāv karteļu veidošanās un dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana riski. Pēc viņas sacītā, KP patlaban pēta 17 lietas par aizliegtu vienošanos un deviņas - par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
"Lietu skaits apliecina, ka tirgū šādas tendences saglabājas, un nedomāju, ka arī turpmāk varētu samazināties. Patlaban KP izstrādā dažādas metodoloģijas karteļu un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas risku konstatēšanai un iespējamo pārkāpumu pierādīšanai, jo tirgus dalībnieki diemžēl pasīvi informē padomi par konkurenci kropļojošiem faktoriem tirgū," sacīja Ābrama.
KP vadītāja norādīja, ka karteļu riski lielākoties saistīti ar publiskajiem iepirkumiem. "Neskatoties uz to, ka KP ir skaidrojusi karteļu radītās sekas, lai pasargātu iepirkumu organizētājus, runājusi par to uzņēmumu asociācijās, iepirkumi joprojām ir KP redzeslokā. Karteļu riski lielākoties saistīti ar būvniecības nozari un pēdējā laikā arī ar siltumapgādes tirgu. Savukārt dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas riski pastāv regulētajos tirgos, piemēram, energotirgos. Visas lietas patlaban tiek pētītas, tādēļ detalizēti par tām runāt nevaru," norādīja Ābrama.
Tajā pašā laikā viņa atzina, ka konkurences normu pārkāpēji kļuvuši rafinētāki tieši konkurences pārkāpumu pierādījumu slēpšanā. "Ja pirms pieciem gadiem KP pietika paskatīties līgumā, lai konstatētu pārkāpumu, tagad šādas lietas līgumos lielākoties vairs nevar atrast. Tāpēc izmantojam Konkurences likumā noteiktās tiesības un veicam inspekcijas, kas ir vienīgais veids, kā atrast tiešos pierādījumus. Tas ir būtiski, lai pierādītu karteļu pastāvēšanu. Pēdējā laikā vairāk pierādījumu gūstam no elektroniskajiem dokumentiem - e-pastu sarakstes. Analizējam arī netiešos pierādījumus," sacīja KP vadītāja.
Jau ziņots, ka valdība Skaidrīti Ābramu pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta ieteikuma KP vadītājas amatā uz pieciem gadiem apstiprināja šā gada 12.jūnjā. Ābrama jaunajā amatā stājās 26.jūnijā.
Ābramai ir maģistra grāds vadības zinātnē Latvijas Universitātē. Zināšanas viņa papildinājusi Šveices institūtu "Akad" un "Imaka" pēcdiploma studijās ekonomikas zinātnēs, Austrijas Ekonomikas palātas Ekonomikas veicināšanas institūta menedžmenta kursos, kā arī vairākos kursos apguvusi grāmatvedību un finanšu rādītāju analīzi.
Ābrama no 2004.gada līdz 2009.gadam pildījusi KP padomes locekles amata pienākumus, bet līdz 2011.gada oktobrim bija KP vecākā ekonomiste. Pirms darba KP Ābrama bija Vācijas "Internationaler Bund" valodu un sociālās pedagoģijas institūta direktora vietniece.
No 2011.gada oktobra Ābrama vada Austrijas Ekonomikas ministrijas projektu Austrijas investīciju veicināšanai Baltijā, kas ietver pētījuma izstrādi par aktuālo transporta un loģistikas situāciju Latvijā un Lietuvā.
Ābrama bijusi lektore Latvijas tiesnešu apmācības semināros par konkurences tiesību piemērošanu un Eiropas Komisijas starptautiskajā tiesnešu apmācības seminārā "Codacons". Viņa bijusi arī Eiropas Komisijas (EK) finanšu instrumenta "Technical Assistance and Information Exchange" eksperte dažādās valstīs, kā arī EK programmā "Twinning" izstrādājusi projektu un sagatavojusi aktivitātes konkurences politikas ieviešanai Moldovas konkurences iestādē.
Iepriekšējā KP priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme piekrita kļūt par Labklājības ministrijas valsts sekretāri. Šos pienākumus viņa sāka pildīt no 15.februāra. Līdz jaunā KP priekšsēdētāja apstiprināšanai Ministru kabinets februārī šajā amatā iecēla padomes locekli Dzintaru Striku.