Ukrainas galvaspilsētas Kijevas centrā izcēlušās sadursmes starp miliciju un opozīcijas atbalstītājiem, kas protestē pret otrdien pieņemto valodas likumu, kurš cita starpā nosaka mazākumtautības valodas statusu krievu valodai, vēsta ārvalstu mediji.
Protestētāji kopš otrdienas vakara bija sapulcējušies pie “Ukrainas mājas”, kur trešdien paredzēta prezidenta Viktora Janukoviča preses konference, vēsta aģentūra “RIA Novosti”. Protestā trešdien piedalās aptuveni tūkstotis demonstrantu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Vairāki cilvēki cietuši, kad milicija centās izgaiņāt protestētājus, lai atbrīvotu vienu no ēkas ieejām. Protestu dēļ vēlāk trešdien tika paziņots, ka preses konference ir atcelta, bet opozīcija pieprasa tikšanos ar prezidentu televīzijas tiešraidē, vēsta aģentūra “RIA Novosti”.
“Mēs pieprasām atsevišķu tikšanos, lai izteiktu tautas prasības,” paziņoja viens no opozīcijas līderiem Arsēnijs Jacenjuks.
Ja otrdien parlamenta pieņemto likumu parakstīs prezidents, tad krievu valoda iegūs reģionālās valodas statusu rajonos, kur tā ir dzimtā vismaz 10% iedzīvotāju, kā tas ir 13 no 27 Ukrainas administratīvajām teritorijām.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru BNS, jau vēstīja, ka Ukrainas parlaments otrdien pieņēma valodu politikas likumu, kas paredz lielāku lomu mazākumtautību valodām.
Likumu atbalstīja 248 no 450 parlamenta deputātiem.
Likums, kas nosaka valsts valodu politikas pamatus, paredz, ka valsts valoda Ukrainā ir ukraiņu, tomēr tas arī nosaka reģionālās valodas un mazākumtautību valodas statusa piešķiršanu armēņu, baltkrievu, bulgāru, gagauzu, grieķu, karaīmu, krievu, Krimas tatāru, krimčaku, moldāvu, poļu, romu (čigānu), rumāņu, rusīnu, slovāku, ungāru un vācu valodām, kā arī jidišam.
Likums paredz, ka katrai no šīm valodām ir piešķirams reģionālās vai mazākumtautības valodas statuss, ja konkrētajā teritorijā šajā valodā runājošo skaits veido vismaz 10% no iedzīvotāju kopskaita.
Tāpat likumā noteikts, ka ar vietējās pašvaldības lēmumu atsevišķos gadījumos, ņemot vērā esošos apstākļus, mazākumtautības statusu var piešķirt arī tad, ja konkrētajā teritorijā valodā runājošo īpatsvars vietējā sabiedrībā ir mazāks par 10%.
Opozīcija uzsver, ka šis likums ir vērsts pret ukraiņu kā valsts valodu. "Ja šis likumprojekts kļūs par likumu, par ukraiņu valodu pilsētās varēs aizmirst," uzsvēris frakcijas "Mūsu Ukraina - Tautas pašaizsardzībai" pārstāvis Oļesjs Donijs.
Pret šo likumu regulāri rīkoja protestus opozīcijas atbalstītāji. Otrdien pirms balsojuma parlamenta sēžu zālē notika pozīcijas un opozīcijas deputātu kautiņš.
Valodas jautājums ir šķēlis Ukrainas sabiedrību visu pēcpadomju laiku. Pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotā valsts austrumu daļa veido Ukrainas rūpniecības pamatu, un tai ir ciešas kultūras un politiskās saites ar Krieviju. Lielākoties ukrainiski runājošo apdzīvotie valsts rietumi tradicionāli ir nacionālistiskāk noskaņoti un bija lielākais oranžās revolūcijas balsts 2004.gadā.