Ebreju kopiena un valsts augstākās amatpersonas piemin genocīda upurus; daži cilvēki piketē

foto Valsts kanceleja
foto Valsts kanceleja

Trešdien bijušās sinagogas vietā Rīgā, Gogoļa ielā 25, svinīgā piemiņas brīdī ebreju kopienas pārstāvji kopā ar valsts augstākajām amatpersonām godināja genocīda upurus.

Vienlaikus ielas pretējā pusē nepilns desmits aktīvistu Ulda Freimaņa vadībā piketā pauda protestu "cionistu sulaiņu valdībai".

Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka trešdien cilvēki pulcējušies, lai atcerētos un godinātu hitleriskās okupācijas holokausta upurus Latvijā. Valsts pirmā persona aicināja atcerēties un pārdomāt notikušo, savu rīcību un darbību, kā arī "drausmīgo mācību", godinot nevainīgo upuru piemiņu. Prezidents mudināja katram ieguldīt savu spēku, lai nākotnē kas tāds vairs nekad neatkārtotos. "Tas viss ir mūsu spēkos. Lai mūžīgs miers un piemiņa holokausta upuriem!"

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) norādīja, ka Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti miljoniem cilvēku, bet tikai viena tauta tika iznīcināta tikai tādēļ, ka bija ebreji. Ušakovs arī bilda, ka tolaik īstenotās netaisnības tagad nav jākaunas labot un ir jālabo.

Izraēlas vēstniece Latvijā Hāgita Ben-Jākova atgādināja, ka Latvijā no nacistu un viņu rokaspuišu rokām bojā gājuši aptuveni 80 000 ebreju. Pirms šiem traģiskajiem notikumiem Latvijā gadsimtiem ilgi dzīvojusi plaukstoša ebreju kopiena, kas tika iznīcināta, jo ebreji netika pieņemti kā līdzvērtīgi citiem. Tieši tādēļ svarīga ir jaunās paaudzes holokausta izglītība. Holokausta izglītība ir būtiskākā prioritāte, jo arī līdz šim notiek saskarsme ar tādiem fenomeniem kā ksenofobija, tādēļ vietējiem varas pārstāvjiem tam stingri jāstāv pretim. "Mēs šeit stāvam, lai tas vairs nekad neatkārtotos," uzsvēra diplomāte.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes Aizgādņu komitejas loceklis Dmitrijs Krupņikovs uzsvēra, ka līdz ar holokausta upuru pieminēšanu nedrīkst arī aizmirst tos cilvēkus, kuri, spītējot varai, glāba daudzu ebreju dzīvības. Tāpat viņš bilda, ka patlaban Latvijā vērojami notikumi, kuri "musina prātus sabiedrībā", paužot cerību, ka jautājums tiks atrisināts taisnīgi un netiks politizēts, tādā veidā pieliekot punktu vēstures lapaspusei un ļaujot raudzīties valsts nākotnē.

Uz svinīgo piemiņas brīdi bija ieradusies arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V). Tāpat pasākumu apmeklēja vairāki simti ebreju kopienas pārstāvji, citas Latvijas amatpersonas un ārvalstu diplomāti, tostarp ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere un Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Pasākumā piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Kārtību pasākumā nodrošināja liels skaits kārtībsargu, kuri plašā pulkā atradās arī pie pretējā ielas pusē notiekošā piketa. Protestētāji turēja rokās plakātus ar uzrakstiem: "Nost cionistu sulaiņu valdību. Latviju latviešiem!", "Latvijas varas augšgalu - starptautiskajā tiesā. Nekavējoši!", "Viens likums Latvijā, viena taisnība!" u.c.
Genocīda upuru piemiņas pasākuma apmeklētāji pauda neapmierinātību ar ielas pretējā pusē notiekošo piketu. Kāds vecāka gadagājuma kungs pat draudēja protestētājiem mest ar spieķi, ja viņi tuvosies bijušās sinagogas teritorijai. Tāpat cilvēki pauda neizpratni, kādēļ Rīgas dome atļāvusi šādas protesta akcijas norisi.

Trešdien Latvijā tiek pieminēti ebreju tautas genocīda upuri.

1941.gada 4.jūlijā tika nodedzinātas gandrīz visas Rīgas sinagogas. Ar šiem notikumiem sākās pati drausmīgākā lappuse Latvijas ebreju vēsturē - holokausts, tāpēc 4.jūlijs tika noteikts par Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, pieminot vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945.gadā nacistu okupētajā Latvijā.

Piemiņas brīdi bijušās sinagogas vietā Rīgā rīkoja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un Rīgas ebreju reliģiskā draudze.

Piemiņas brīdis notika vietā, kur 1941.gada 4.jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja sinagogu kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem. Padomju laikā sinagogas drupas tika nojauktas un šajā vietā ierīkots skvērs. 1980.gadu beigās sinagogas atrašanās vietā tika veikti izrakumi un vēlāk atklāts memoriāls, kas veido simboliskas dievnama sienas ar tajās iemūrētiem izrakumu laikā atrastiem sinagogas oriģinālā dekora elementiem.

2007.gadā šajā vietā tika atklāts piemineklis Žanim Lipkem un visiem Latvijas ebreju glābējiem holokausta laikā. Uz pieminekļa ir iemūžināti to 270 cilvēku vārdi, kuri, riskējot ar savu dzīvību, izglāba no nāves vairāk nekā 400 ebrejus.


Написать комментарий