Kamēr uz Daugavas atradīsies hidroelektrostacijas (HES), tikmēr nepārtraukti notiks krastu noskalošanās, skaidro Latvijas Vides Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) vadītājs Andris Leitass.
Daugavas HES ūdenskrātuvju krastus nopietni apdraud noskalošana - nokrišņu, vēju un spēkstaciju ūdeņu cilāšanas dēļ palēnām zem ūdens pazūd metriem zemes. Lai glābtu situāciju, nepietiek ar AS "Latvenergo" ik gadus šim mērķim izmantotajiem 850 000 latu.
"Tas ir nepārtraukts process. Kamēr uz Daugavas būs HES, tikmēr tas notiks. Ūdens līmenis svārstās, un krastus skalo nost. Citādi būt nevar," skaidroja Leitass, piebilstot, ka tieši tāpēc "Latvenergo" katru gadu izdala līdzekļus krastu nostiprināšanai.
Turpmāk krastu nostiprināšanu veiks tieši LVĢMC, tomēr Leitass norādīja, ka to, ko stiprināt, kādā secībā, kādā apjomā, jau ir noteikusi komisija, savukārt centrs ir tikai darbu izpildītāji.
Līdz ar to LVĢMC neizteiks ierosinājumus, bet gan tikai vadīsies pēc noteiktās kārtības. Leitass arī informēja, ka nākamnedēļ sāksies darbs pie dokumentācijas pārņemšanas par krastu nostiprināšanu.
Laikraksts "Neatkarīgā" šonedēļ rakstīja, ka stiprināšanas darbi prasa lielus ieguldījumus, turklāt tie lielākoties nevis pilnībā novērš noskalošanos, bet tikai aiztur to. Daudzviet pašvaldības un arī iedzīvotāji, kas dzīvo pie Daugavas, paši cenšas saglābt situāciju, kā māk, piemēram, saberot upē būvgružus. Arī Ķeguma pašvaldība šogad plānojusi stiprināt krastus pašu spēkiem. "Vecie materiāli savu laiku jau nokalpojuši, tāpēc šovasar gribējām stiprināt krastus ar Lielvārdes lidlauka demontētajām betona plāksnēm, taču, visticamāk, finansiālu apsvērumu dēļ nāksies atlikt darbus," atzinis Ķeguma novada priekšsēdētājs Roberts Ozols.
Ogres novada vides speciālists Aivars Bigačs norāda, ka krastu apsaimniekošanu apgrūtina arī tas, ka ir dažādi īpašnieki - valsts, privātpersonas, pašvaldības. Arī Ogres novadā ir teritorijas, kuras ļoti ietekmē izskalošana, taču nav izdevies iegūt līdzekļus gan šī iemesla dēļ, gan tāpēc, ka nav tik bīstamas situācijas. Viņš atceras, ka pirms dažiem gadiem bijusi iecere izveidot tūrisma taku gar Daugavas krastu. Nācies atteikties, jo daudzviet uz kartes redzamās teritorijas jau bijušas zem ūdens un taka atdūrusies pie privātajām ēkām un žogiem - veco tauvas joslu upe jau nograuzusi.
Lielvārde ir viena no tām vietām, kur pirms aptuveni desmit gadiem pamatīgi stiprināts krasts pie pilsdrupām, gan izveidojot pie ūdens terasi no akmeņiem un zemes, gan ar ģeotekstilu stiprinot krauju, teic Lielvārdes domes izpilddirektors Gvido Vītoliņš. Dramatiskākās vietas esot apzinātas, taču mērījumu, cik upe ik gadu nograuž, neesot. Skaidrs, ka erozija turpinās, - ir vietas, kur ar parastajiem līdzekļiem - būvgružu iebēršanu un koku stādīšanu - ko būtiski ierobežot nav iespējams. Turpat netālu no muzeja stāvkrasts grūst acīmredzami.