Krīzes vadības padome pirmdien vienojās no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem novirzīt papildu vienu miljonu latu Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja remontam, bet šā gada budžeta grozījumos tiks piešķirti 570 tūkstoši latu meliorācijas sistēmu sakārtošanai.
Par ES fondu līdzekļiem 2013.gadā plānots Lubāna ezera hidrotehnisko būvju remonts, taču jau šogad plānoti Lubāna ezera hidrotehnisko būvju neatliekamie remontdarbi, tiem novirzot budžeta līdzekļus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka Latvijā tuvākajā laikā nekādi plūdi nedraud un ar dambi, "nosacīti, bet viss ir kārtībā". Dambim nepieciešami remonta darbi ap miljons latu vērtībā un šos līdzekļus nolemts piesaistīt no ministrijas pārziņā esošajiem ES struktūrfondu līdzekļiem.
"Nav nekādas ārkārtas situācijas, tie ir plānoti darbi dambim," uzsvēra ministrs. Krīzes vadības padomē pieņemti nepieciešamie lēmumi, lai tālāk jau varētu lemt valdība.
Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzsvēra, ka šobrīd satraukumam par Lubāna ezeram piegulošo zemju applūšanu nav pamata.
"Zemkopības ministrija šo jautājumu aktualizēja, lai savlaikus varētu īstenot Lubāna ezera ūdenslīmeni regulējošo hidrotehnisko būvju pienācīgu remontu un novērstu iespējamos plūdu draudus nākotnē," sacīja ministre.
Jau ziņots, ka Lubānas ezera dienvidaustrumu dambis ir kritiskā stāvoklī, arī citas Lubānas zemienes hidrotehniskās būves nav atbilstoši uzturētas naudas trūkuma dēļ, tāpēc ezera dienvidaustrumu dambja pārraušanas gadījumā var notikt nacionāla mēroga plūdi, apdraudēta būs arī Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādes darbība. Lai steidzami risinātu šo problēmu, premjers pirmdien sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) sēdi sasaucis pēc Zemkopības ministrijas lūguma, lai izskatītu ministrijas sagatavoto informācija par nacionāla mēroga plūdu draudu izraisošu situāciju ar Lubānas ezera dienvidaustrumu dambi. Dambja pārrāvuma gadījumā var applūst līdz 60 000 hektāru zemes, tai skaitā piecas apdzīvotās vietas - Zvejsola, Nagļi, Bļodāni u.c. Neatgriezeniski postījumi var tikt nodarīti ceļiem, elektrolīnijām, sakaru kabeļiem, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem, liecina Zemkopības ministrijas sagatavotais ziņojums.