Kā arī tika gaidīts, preču ārējas tirdzniecības deficīts maijā samazinājās, jo, naftas cenām pasaulē krītot, saruka arī Latvijas naftas produktu importa vērtība.
Maijā pieauga gan preču eksports, gan arī imports. Eksporta kāpumu galvenokārt virzīja metāli un to izstrādājumi (to apjomiem ne tikai atgūstoties pēc aprīļa krituma, bet arī sasniedzot lielāko vērtību šogad), kā arī pārtikas produkti un optiskās ierīces. Pieauga arī naftas produktu eksports, kas, visticamāk, ir importēto produktu re-eksports. Savukārt importa kāpumu balstīja metāli un to izstrādājumi, pārtikas produkti, kā arī darba mašīnas un iekārtas.
Jau tagad var redzēt, ka gan eksporta, gan importa izaugsme 2.ceturksnī būs ievērojami lēnāka nekā 1.ceturksnī. Šis palēninājums bija gaidāms un ir tikai likumsakarīgs, ņemot vērā ārējas vides pasliktināšanos un zināmus vietējos resursu un jaudu ierobežojumus. Līdz ar eksporta kāpuma bremzēšanos attiecīgi sarūk arī materiālu un iekārtu importa izaugsmes tempi. Tomēr ražotāju noskaņojums saglabājas diezgan stabils, jūnija sākumā tas pat ir nedaudz uzlabojies. Arī ražotāju pasūtījumu novērtējums un izlaides gaidas nākamiem mēnešiem īpaši nesvārstās.
Preču eksports jau vairāk nekā par trešdaļu pārsniedz pirmskrīzes līmeņus. Eksportētāju panākumi ir vērā ņemami, bet tajā pat laikā nodarbinātība eksportējošos sektoros, protams, ir būtiski zem 2008.gada maksimumiem. Sagaidāms, ka darbinieku skaits šajās nozarēs varētu pieaugt, bet ļoti lēni – eksportētāju panākumi lielā mērā balstās uz produktivitātes uzlabojumiem, un ražošanas procesā tagad nepieciešami mazāk darbinieku. Bet algu pieaugums eksportējošos sektoros strādājošajiem gan ir prognozējams, jo tas ir pamatots ar notiekošo ražīguma kāpumu.