Latvijā ražotās produkcijas patēriņa pieaugumu saredz ar straujāku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pārtikai. Savukārt, lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, nodokļu likmes būtu jānosaka harmonizēti ar citām valstīm, trešdien viedokļus apkopojis laikraksts "Dienas bizness".
PVN ir vienīgais īstais vienotais nodoklis Eiropā, norādījuši Itālijas LUM Žana Monē universitātes nodokļu tiesību profesors Mario Damiani un universitātes nodokļu tiesību pētniece Končeta Riči. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvai PVN kopējā likme nevar būt mazāka par 15%, bet samazinātā likme – par 5%. Atsevišķas vecās ES dalībvalstis var noteikt arī zemākas likmes. Eksperti iesaka Latvijai izmantot to, ka atsevišķiem produktiem un pakalpojumiem iespējams piemērot samazinātās likmes. Lai veicinātu savu uzņēmumu konkurētspēju, nodokļu likmes jānosaka harmonizēti ar citām valstīm, skaidrojis Riči.
Tikmēr Finanšu ministrijas nostāja par samazināto PVN likmi pārtikai ir nemainīga – tas būtu dārgs un sarežģīti administrējams process. Turklāt tad atbalstu varētu prasīt arī citas jomas, bet valsts nevar atļauties atbalstīt visus. Tiešais atbalsts mazturīgajiem iedzīvotājiem iespējams ar citiem mehānismiem, "Dienas biznesam" skaidrojuši ministrijas pārstāvji.
Gan pienrūpnieki, gan maiznieki un citu nozaru uzņēmēji jau vairākkārt atzinuši – PVN likme pārtikai jāsamazina straujāk. Tāpat to atbalstītu arī arodbiedrības.
"Nevajag samazināto likmi piemērot visam, var tikai daļai pārtikas produktu," minējis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.
Vērtējot to, vai Latvijā būtu jāievieš samazinātā PVN likme pārtikai, Damiani skaidrojis, ka tas ļautu vietējiem ražotājiem neciest konkurences cīņā ar citām ES valstīm, un ieguvēji būtu arī patērētāji. "Bez samazinātajām PVN likmēm tiek samazināta uzņēmumu konkurētspēja tirgos, kur citās valstīs produktiem tiek piemērotas samazinātās likmes," norādījis Riči.