Lai gan divu instanču tiesa ne tikai attaisnojusi juvelieri Annu Šarnu lietā pret Jelgavas policistu Sandi Dorbi, kurš apsūdzēja viņu viltojuma izgatavošanā, bet arī norādījusi uz policistu pieļautajiem pārkāpumiem, tomēr Jelgavas prokuratūra nav mierā ar šādu spriedumu un joprojām uzskata, ka juveliere ir vainīga, bet policisti – ne.
Šobrīd lieta ir pārsūdzēta Augstākās tiesas Senātā.
Monēta ar zelta briedi
Notikumu gaita ir šāda: 2011. gada februārī Jelgavas policists S. Dorbe pasūtīja juvelierei A. Šarnai, kuras pakalpojumus ieteikuši viņa kolēģi, sudraba jubilejas monētu ar zelta brieža attēlu. Izgatavošanas gaitā pasūtītājam radušās aizdomas par krāpšanu, jo šķitis, ka viņa pārāk uzticas klientam: iedevusi zelta loksni, lai viņš pats aiznestu to uz netālu esošo veikalu, kur tai uzdrukātu brieža attēlu. Kad izrādījies, ka tā ir par plānu, iedevusi otrreiz – jau biezāku plāksni. (Viņa pati pamatoja šādu savu rīcību ar to, ka zinājusi, ka viņš strādā policijā, tāpēc var uzticēties.) Policists nolēmis kliedēt savas šaubas par iespējamo viltojumu un dabūjis no kādas personas reaģentu, kas nosaka zelta īstumu. Lai fiksētu notiekošo, viņš, dodoties pēc gatavās monētas, paņēmis līdzi arī diktofonu. Par preci viņš samaksājis prasīto summu – 73 latus, bet, saņemot monētu, uzpilinājis uz tās ķimikāliju. Zelts iekrāsojies melns, kas licis domāt – tas nav 585. raudzes cēlmetāls, kā norādīts A. Šarnas izsniegtajā kvītī. Tāpat uz izstrādājuma neesot atzīmēta raudze. Policists izsaucis savus kolēģus, un juveliere uz aizdomu pamata aizturēta. Kā pierādījumi tika paņemti grāmatvedības dokumenti, instrumenti un atlikušais zelts. Kad sieviete tika pierunāta uzrakstīt pašatzīšanos, lai it kā nevajadzētu veikt ekspertīzi un palikt apcietinājumā ilgāk, viņa piekritusi to darīt sava mazā bērna dēļ, kuru audzina viena pati. Tomēr A. Šarna tika aizturēta uz 48 stundām.
Tiesā prokurore pieprasīja atzīt par vainīgu juvelieri. Sākotnējais uzstādījums par krāpšanu gan tika mīkstināts: A. Šarna esot vainojama labas komercprakses principu pārkāpumā, tāpat viņa neesot pārliecinājusies par zelta sakausējuma atbilstību provei, tādējādi tīši maldinājusi pasūtītāju, nodarot viņam zaudējumus 13,64 latu apmērā.
A. Šarna noliedza, ka tā rīkojusies mantkārīgos nolūkos. Viņas kļūda bijusi tā, ka sākotnēji zelts izrādījies par plānu un viņa piekausējusi klāt gredzenus un furnitūru, kam, iespējams, bijusi zemāka prove. Juvelierizstrādājumam neveikusi proves noteikšanu laika trūkuma dēļ, jo pasūtījums bija jāizgatavo īsos termiņos.
Zaudējums cietušajam 75 santīmi
Apsūdzētās advokāts Juris Galejs un abu instanču tiesa vērsa uzmanību uz to, ka policisti visā šajā lietā krietni pārsnieguši savas pilnvaras un šāda aizturēšana bijusi nesamērīga, ņemot vērā, ka juveliere viena pati audzina mazu bērnu un agrāk nav sodīta. Tāpat policistiem nebijis tiesības viņu aizturēt, pirms cietušais nebija uzrakstījis iesniegumu par nodarījumu, kas ir rupjš Kriminālprocesa likuma normu pārkāpums. Tāpat S. Dorbem līdzi bijis kolēģis, kurš pēc tam netika nopratināts kā liecinieks. Turklāt lietai netika pievienots notikuma vietā veiktais ieraksts. Galu galā arī cietušajam nodarītais zaudējums bijis – 75 santīmi, nevis 13 lati. To apliecināja zeltam veiktā ekspertīze: zelta īpatsvars sakausējumā bija nevis 37,5%, kas atbilst 375. provei un kā domājis policists, bet gan 57,35% (vajadzēja būt 58,5%). Par nepieņemamu J. Galejs uzskata arī to, ka viņa klientei piespieda atzīties neesošā noziegumā, liekot uzrakstīt pašatzīšanos.
Aicina policistus novērst nepilnības Ja pirmās instances tiesa šā gada 30. martā nolēma: Valsts policijas Zemgales reģiona Jelgavas iecirknim jāveic pasākumi, lai novērstu nepilnību un paviršību atkārtošanos, tad otrās instances tiesa 31. maija spriedumā bija bargāka: Valsts policijas Iekšējās drošības birojam jāizskata šie pārkāpumi, kā arī jāatstāj spēkā pirmās instances spriedums par apsūdzētās nevainīgumu.
Tomēr prokurore pastāv uz to, ka A. Šarna apzināti maldinājusi S. Dorbi. Līdz ar to lietu pārsūdzēta jau trešās instances tiesai. Nav gan zināms, kad tā notiks. Apsūdzētās advokāts pieļauj, ka ne tik ātri, jo Augstākās tiesas Senāts ir ļoti noslogots. Iespējams, ka tādējādi policisti, kas sacēla vētru ūdens glāzē, izvairīsies arī no savu iespējamo pārkāpumu pārbaudes nodarījuma noilguma dēļ.