Latgalē ar hronisku C hepatītu slimo aptuveni 40 cilvēki no 100 tūkstošiem iedzīvotāju 1

Ir pierādīts, ka A, B, C, D un E hepatīts var izraisīt asu hronisku infekciju, kā arī aknu iekaisumu, kas veicina aknu cirozi un pat vēzi. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka saslimšana ar hepatīta vīrusu tiek uzskatīta par globālu problēmu, jo 240 miljoni Zemes iedzīvotāju ir inficēti ar B hepatītu, 150 miljoni – ar C hepatītu.

Saskaņā ar statistiku vislielākā saslimstība ar C hepatītu Latvijā bijusi 2000.gadā – 297 cilvēki. Vēlāk saslimstības līmenis samazinājās, bet pagājušajā gadā atkal tika reģistrēts saslimstības līmeņa pieaugums – 67 saslimušie. Savukārt ar hronisku hepatītu pagājušajā gadā Latvijā turpināja slimot 1 269 cilvēki.

Zīmīgi, ka pēdējos gados Latvijā gan ar asu, gan ar hronisku hepatītu pārsvarā slimo vīrieši vecumā no 18-29 gadiem.

Laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam lielākais saslimstības līmenis tika reģistrēts Rīgas rajonā – vidēji aptuveni 6 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, zemākais saslimstības līmenis reģistrēts Vidzemē – 2 cilvēki uz 100 tūkstošiem. Latgalē pēdējos 5 gados saslimstība ar hepatītu bija viena no lielākajām Latvijas reģionos. Ar rādītāju – 3-4 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju – mēs esam apsteiguši citus Latvijas novadus un panākuši Rīgas apkārtnes reģionu.

Statistika liecina, ka Latvijā 345 gadījumos inficētā hepatīta veids netiek konstatēts. 19% inficēto cilvēku inficējas, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, 19% - narkotisko vielu lietošanas rezultātā, 16% - dzimumattiecību rezultātā.

Ar hronisku C hepatītu Latvijā slimo aptuveni 40 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Vismazākais hroniski slimu cilvēku skaits ir Vidzemē, vislielākais – Rīgā (aptuveni 85 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) un galvaspilsētas apkārtnē (aptuveni 65 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju).