Lai drīkstētu strādāt bērnudārzā, Ministru kabineta noteikumos auklītei jeb pirmsskolas skolotāja palīgam prasīts zināt valsts valodu augstākajā līmenī.
Valsts valodas centrs atzinis šo prasību par kļūdu, tāpēc noteikumus plānots grozīt. Kamēr tas nav izdarīts, auklītes no darba netikšot atlaistas, ja viņas latviešu valodu prot vismaz vidējā līmenī, Neatkarīgajai sacīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā (IKSD).
Kursos mācās latviešu valodu
Auklītes bez latviešu valodas zināšanām darbu nemaz nemeklējot, apliecināja vairāku bērnudārzu vadītājas. Tāpēc dārziņos valsts valodas (ne)zināšanu neuzskata par lielāko problēmu. Tomēr Rīgas domes rīkotie kursi valsts valodas apguvei ir ļoti pieprasīti – pašlaik tos apmeklē vairāki simti bērnudārzu darbinieku, un viņu skaits būs vēl lielāks, kad sāksies nodarbības arī augustā un septembrī. IKSD Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļas vadītāja Ilona Stalidzāne informē, ka latviešu valodu vidējā jeb B līmeņa 2. pakāpē apgūst 303 darbinieki, bet augstākajā līmenī - 225 darbinieki.
Viena no Rīgas bērnudārza vadītājām sacīja – ja par kursiem jāmaksā ap 80 latu, tad, protams, darbinieki labprāt izmanto pašvaldības piedāvāto iespēju valsts valodas zināšanas papildināt bez maksas.
Prasīt jau var...
Rīgas skolu vortālā www.eskola.lv kopš vasaras sākuma publicētās vakances apliecina, ka auklītes meklē 18 pašvaldības pirmsskolas iestādes. Kādā no sludinājumiem pat norādīts, ka pirmsskolas skolotāja palīgam vēlama pedagoģiskā vai psihologa izglītība. «Sludinājumi nav atskaites punkts,» uzsver IKSD pārstāve Indra Vilde. Ne vienmēr bērnudārzi laikus izdzēš sludinājumu, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka dārziņos auklīšu trūkums ir milzīgs.
«Pedagoga un psihologa augstākā izglītība nav obligāta prasība. Prasībām jābūt tādām, kas nav pretrunā ar likumdošanu. Ja arī kadru kādu brīdi nav, situācija vairs nav tāda kā agrāk, kad bērnudārzu vadītājas zvanīja un izmisumā prasīja – ko lai dara, nav kas strādā,» viņa saka. Rīgas 79. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Baiba BiteTiļļa gan noteic, ka priecātos, ja auklītei būtu augstākā izglītība pedagoģijā vai psiholoģijā. Viņa gan uzreiz piebilst: «Tad arī būtu jāsaņem attiecīgs atalgojums.»
Auklīte nav apkopēja
B. BiteTiļļa uzskata, ka prasība pēc ļoti labām valsts valodas zināšanām nav pārmērīga, jo pirmsskolas skolotāja palīgs sen nav auklīte vecajā izpratnē, kad viņas pienākums bija izmazgāt grīdu, saklāt gultas un atnest bērniem ēdienu no virtuves. Taču viņas pieredze liecina, ka krievvalodīgajiem ar latviešu valodu grūtību nav – tie, kuri strādā dārziņā, latviski runā labi. To pašu saka bērnudārza Viršu dārzs vadītāja Dina Gaide: «Mums nav aktuāls valodas jautājums, nav nākuši cilvēki, kas neprot latviski sarunāties.»
Arī bērnudārza ar krievu mācību valodu – 74. pirmsskolas iestādes – vadītājas vietniece Irina Kaļiņina raitā latviešu valodā stāsta, ka valodas barjeras dēļ auklītes atrast neesot problēma. Viņas prot valsts valodu vismaz vidējā līmenī, bet ir darbinieces, kas pat perfekti runā latviski. Visas vakances ir nokomplektētas.
Dārziņu vadītājas daudz vairāk uztrauc atalgojums. Ja pirmsskolas skolotāja palīgs uz papīra saņem 220 latus, tad viņu grūti noturēt.
«Auklīte nav apkopēja,» uzsver B. BiteTiļļa. «Viņai ne tikai jāmazgā grīda, viņa ar bērniem darbojas no rīta līdz vakaram, piedalās rotaļu nodarbībās, viņai jābūt komunikablai, jāmīl bērni. Prasību daudz, bet par to darbu ir neadekvāti mazs atalgojums.»
D. Gaide papildina: «Jāpalīdz bērniem apģērbties, jāpalīdz nodarbībās, jābūt kustīgai un bez fiziskas piepūles neiztiks, jo grupās ir daudz bērnu. Cilvēkam jābūt smaidīgam, laipnam, īgnu mēs pie bērniem nelaižam. Augstāko izglītību neprasām, bet astoņas stundas katru dienu ir ko darīt. Darba vide ir sakārtota, bet ar atalgojumu izdzīvot nevar. Tas atbaida.» Divas gados jaunas darbinieces jau aizbraukušas strādāt uz ārzemēm. «Sirds sāp, ka jāzaudē labi kadri. Atalgojums nav konkurētspējīgs,» nopūšas dārziņa vadītāja.