Latvijā 86% iedzīvotāju pašreizējo situāciju valsts ekonomikā uzskata par sliktu vai par ļoti sliktu, savukārt 13% iedzīvotāju stāvokli tautsaimniecībā vērtē kā labu.Par to liecina jaunā "Eurobarometer" aptauja, kuru pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma maijā veica socioloģisko pētījumu kompānija "TNS Opinion & Social".
Aptauja ļauj secināt, ka mūsu valsts iedzīvotāju vērtējums par tautsaimniecību pēdējā pusgada laikā ir kļuvis pozitīvāks.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju, kas tika veikta pērnruden, tādu respondentu īpatsvars, kas situāciju Latvijas ekonomikā raksturo negatīvi, ir samazinājies par pieciem procentpunktiem, savukārt pozitīvo vērtētāju īpatsvars pieaudzis par vienu procentpunktu. Arī abās pārējās Baltijas valstīs, īpaši Igaunijā, sabiedrības viedoklis par ekonomiku ir uzlabojies.
Lietuvā tāpat kā Latvijā situāciju ekonomikā par sliktu uzskata 86% (-1% salīdzinājumā ar rudens aptauju) un par labu 13% (+1%) iedzīvotāju. Savukārt Igaunijā pašlaik ekonomiku slikti vērtē 59% (-7%) un labi - 39% (+6%) aptaujāto cilvēku.
Eiropas Savienībā (ES) vidēji savas valsts ekonomiku negatīvi vērtē 71% aptaujas dalībnieku (0%), bet pozitīvi - vidēji 27% respondentu (-1%).
Līdere negatīvisma ziņā ir Grieķija, kur situāciju ekonomikā par sliktu uzskata 100% aptaujāto. Seko Spānija, kur 99% aptaujāto ļaužu stāvokli savas valsts ekonomikā uzskata par sliktu vai par ļoti sliktu, un Portugāle, Ungārija un Itālija, kur šāds viedoklis ir attiecīgi 97%, 93% un 92% aptaujāto.
Savukārt lielākais pozitīvisms par nacionālo ekonomiku ir Zviedrijā, Luksemburgā un Vācijā - šajās trijās valstīs tādu cilvēku īpatsvars, kuri savas valsts tautsaimniecības stāvokli vērtē pozitīvi, krietni pārsniedz pesimistu pulku.
Zviedrijā savas valsts ekonomikas stāvokli par labu uzskata 83% aptaujāto, un pretējs viedoklis ir tikai 15% respondentu. Luksemburgā pozitīvs vērtējums par stāvokli tautsaimniecībā ir 82% un negatīvs - 15% aptaujas dalībnieku. Vācijā attiecīgā proporcija ir 77% un 21%.