Jūlija sākumā Rīgas jūras līcī iepretim Gaujas grīvai novērots kāds liels "nezināms peldošs objekts", kas, visticamāk, bijis kuprvalis, liecina Latvijas Dabas fonda mājas lapā internetā pieejamā informācija.
Kā norāda pats iespējamā vaļa novērotājs Ģirts Zembergs, 9.jūlijā ap plkst. 19 vakarā, kad viņš ar kuģi bijis 20 kilometrus jūrā, 400 metru attālumā iepretim Gaujas grīvai viņš uz samērā mierīgo vilnīšu fona pamanījis lielāku vilni.
"Nofotografēju to, pietuvināju, bet nekādas detaļas nespēju saskatīt. Pēc tam pievērsos citiem fotografējamiem objektiem," norāda Zembergs, stāstot, ka pēc piecām minūtēm vēlreiz uzmetis skatienu "dīvainajam vilnim" un redzējis, ka tas ir jau apmēram 300 metru attālumā no kuģa.
Tad viņš izlēmis objektu nofotografēt secīgi trīs fotouzņēmumos, lai tos pietuvinātu un mēģinātu saskatīt, kas rada šādu vilni.
"Apskatot foto, sapratu, ka ir redzamas jau konkrētas detaļas, bet tajās nebija redzams nekas tāds, ko jebkad agrāk būtu redzējis. Nospriedu, ka vajag uztaisīt vēl pāris fotouzņēmumu, bet vilnis vairs nebija atrodams. Apmēram 20 minūtes pirms šiem foto, fotografēju roni no 200 metru attāluma, tāpēc apskatot pēdējos foto, sapratu, ka foto redzamās detaļas pieder kādam daudz milzīgāka izmēra jūras iemītniekam," stāsta Zembergs.
Viņš atzīmē, ka, jau krastā pētot foto uz datora ekrāna, neviens no kolēģiem arī nespēja rast izskaidrojumu fotogrāfijās redzamajam. Pētnieki nolēmuši, ka fotogrāfijas jānosūta kādam speciālistam, kuram ir pieredze un kurš varētu palīdzēt rast kādu izskaidrojumu.
Jūras zīdītāju speciālists Valdis Pilāts norāda, ka Latvijas piekrastē uzturas, galvenokārt, pelēkie roņi, kas ir salīdzinoši ziņkārīgi dzīvnieki un parasti garāmpeldošās laivas un kuģus novēro, atrodoties vertikālā stāvoklī un galvu izslejot virs ūdens. Tomēr pašu lielāko pelēko roņu ķermeņu garums reti kad pārsniedz divus metrus.
Zinot, ka Baltijas jūrā mēdz iepeldēt dažādu sugu delfīni un vaļi, iegūtos fotoattēlus pētnieki nosūtīja vairākiem jūras zīdītāju pētniekiem ar lūgumu palīdzēt identificēt nezināmo peldošo objektu.
Šim lūgumam atsaucies viens no vadošajiem delfīnu un vaļu pētniekiem Peters Evans no Lielbritānijas, taču arī pētniekam, vairāku visā pasaulē zināmu grāmatu autoram, bilžu rēbuss izrādījies par grūtu, proti, attēlos bijis redzams pārāk maz.
Tomēr viņš izvirzīja trīs hipotēzes - attēlos redzams ādainais jūras bruņurupucis, gludais valis vai kuprvalis. Par pirmajiem diviem gan nav drošu ziņu, ka tie būtu sastapti Baltijas jūrā, tādēļ šīs hipotēzes ir mazāk ticamas.
Kuprvaļi gan pa retam iemaldās Baltijas jūrā un ir atpeldējuši pat līdz Latvijas piekrastei. Viens šāds gadījums reģistrēts 2006. gadā, kad aprīlī kuprvalis vispirms novērots Polijas piekrastē, bet jūlijā tā mirstīgās atliekas, visticamāk, pēc sadursmes ar kādu kuģi atrastas Rīgas jūras līcī netālu no Skultes.
Tā šobrīd nav izdevies noskaidrot, kāds radījums fiksēts ūdensputnu uzskaites laikā, norāda Latvijas Dabas fonds, aicinot ikvienu, kuram šovasar ir gadījies jūras ūdeņos saredzēt ko aizdomīgu, dalīties savos novērojumos.
Latvijas Dabas fonds norāda, ka sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību jau kopš 2011.gada uzskaita ūdensputnus Rīgas jūras līcī, lai izstrādātu bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu. Putnus pētnieki uzskaita gan no kuģiem, gan lidmašīnām. Vienas tādas uzskaites laikā arī pamanīts iespējamais kuprvalis.