Valsts konsolidētajā budžetā šā gada septiņos mēnešos izveidojās pārpalikums 123,9 miljoni latu apmērā, ko noteica pārpalikums valsts pamatbudžetā 177,3 miljonu latu un deficīts valsts speciālajā budžetā 53,4 miljonu latu apmērā, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā (FM).
Salīdzinot ar šā gada pirmo sešu mēnešu izpildi, pārpalikums valsts pamatbudžetā janvārī-jūlijā pieauga vairāk nekā trīs reizes - par 128,3 miljoniem latu, bet deficīts valsts speciālajā budžetā nedaudz samazinājās – par 4,7 miljoniem latu.
Šā gada jūlijā, ievērojami palielinot ieņēmumus no ārvalstu finanšu palīdzības, saņemti Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda maksājumi par kopējo summu 65,8 miljoni latu, tai skaitā iepriekš aizturētie maksājumi 45,5 miljonu latu apmērā, līdz ar to saņemot visus aizturētos maksājumus pilnā apmērā. Turklāt situāciju valsts pamatbudžetā būtiski uzlaboja šā gada jūlijā saņemtie ieņēmumi no dividendēm, palielinot valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumus, skaidro FM.
Šā gada janvārī-jūlijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 1,885 miljardi latu un 65% no tiem bija nodokļu ieņēmumi. Valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 1,227 miljardi latu, kas ir par 18% vairāk nekā 2011.gada atbilstošajā periodā.
Analizējot šā gada pirmo septiņu mēnešu nodokļu ieņēmumu izpildi valsts pamatbudžetā, FM secina, ka visu nodokļu ieņēmumu apjoms bija lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi pieauga par 20,2%, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi – par 33,8% un akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 6,2%.
Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka gan kopējo, gan lielāko nodokļu ieņēmumu pieauguma temps kopš šā gada februāra ir samazinājies. PVN ieņēmumu izpildi labvēlīgi ietekmēja mazumtirdzniecības apjoma kāpums, kas šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, ir pieaudzis par 10,3%. Turklāt ar šā gada 1. jūliju par vienu procentupunktu – no 22% līdz 21% - samazināta PVN standartlikme. Tādēļ šā gada otrajā pusē tiek prognozēts mērenāks šī nodokļa ieņēmumu pieauguma temps.
Savukārt UIN labāki ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2011. gada atbilstošo periodu, skaidrojami ar labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem iepriekšējā gadā, norāda FM.
Valsts pamatbudžeta izdevumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 1,707 miljardi latu, un kopumā tie bijuši 2011. gada atbilstošā perioda līmenī. Atsevišķu izdevumu pozīciju analīze norāda, ka izdevumi pieauga kārtējiem maksājumiem ES budžetā un starptautiskajai sadarbībai - par 11,7 miljoniem latu jeb 15,6%, subsīdijām un dotācijām - par 15,8 miljoniem latu jeb 3,2%. Savukārt samazinājās veikto uzturēšanas izdevumu transfertu apjoms uz pašvaldību un citiem budžetiem - par 32,4 miljoniem latu jeb 10,2%.
Šā gada janvārī-jūlijā valsts speciālā budžeta deficīts salīdzinājumā ar 2011. gada atbilstošo periodu samazinājās par 43,4 miljoniem latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu attīstība saglabājas līdzīga šā gada iepriekšējos mēnešos novērotajām tendencēm, kad ieņēmumu pieaugums bija ievērojami lielāks par izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar 2011. gada atbilstošo periodu. Straujāks valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums, kas pamatā arī veido valsts speciālā budžeta ieņēmumus, ir skaidrojams ar darba samaksas palielināšanos un darba ņēmēju skaita pieaugumu.
Jau vēstīts, ka šā gada pirmajā pusgadā valsts konsolidētā budžeta deficīts bija 9,8 miljoni latu. Savukārt šā gada pirmajos piecos mēnešos kopbudžetā izveidojās pārpalikums.