Reizi 10 gados Rēzeknē notiek Pasaules latgaliešu saiets, kurā saskaņā ar tradīciju piedalās visi, kam nav vienaldzīgs Latgales reģiona liktenis, tā kultūras un valodas saglabāšana – valsts struktūru un nevalstisko organizāciju pārstāvji, pašvaldību darbinieki, zinātnieki, uzņēmēji, pedagogi.
Nesen notikušajā Trešajā Pasaules latgaliešu saietā diezgan nopietni tika apspriests Latgales autonomijas jautājums.
Latgales reģiona interešu aizstāvis, biedrības „Latgales Saeima” loceklis un Saeimas deputāts Juris Viļums uzskata, ka nevar runāt par atsevišķas valsts dibināšanu. „Uzreiz rodas jautājums – no kā gribās būt autonomiem? Un ar ko autonomija atšķiras no reģionālās pašvaldības? Labākajā gadījumā jādomā un jārunā par pašvaldības reģionālās darboties spējīgas struktūras izveidi, kas risinās visus nepieciešamos jautājumus. Jo pat 1917.gadā, kad Latgale apvienojās ar latviešiem, viens no svarīgākajiem punktiem bija reģiona valodas, kultūras un savdabības saglabāšana. Tiesiskajā uztverē autonomija ir tiesības rīkoties saskaņā ar savām normām un saviem noteikumiem, protams, noteiktajās robežās.
Parasti neviens nevar atbildēt uz jautājumu, kas ir vainīgs, ka mūsu reģions neattīstās 20 gadu laikā, tāpēc neviens uz to neatbild. Pašlaik katra no Latvijas ministrijām pamazām izvirza noteiktus virzienus, taču lielākoties joprojām neviens ne par ko neatbild.
Es uzskatu, ka ir nepieciešams nevis atrasties opozīcijā un kritizēt valdību, bet rīkoties, cenšoties atrisināt esošās problēmas”, - ir pārliecināts Juris Viļums.
lol , Latgales autonomija IE efektīvākais šo problēmu risinājums
ja to neredz, tad vāi nu prātiņš kukuu, vai politiskā kaklasiksna ap kaklu