Šodien Oslo apgabaltiesa pasludinās spriedumu 33 gadus vecajam Andersam Bēringam-Breivīkam – cilvēkam, kurš pagājušā gada 22. jūlijā sarīkoja lielāko asinspirti Norvēģijā pēc Otrā pasaules kara, nogalinot 77 cilvēkus.
Par viņa vainu šaubu nav, nodarīto nenoliedz arī pats apsūdzētais, un vienīgā intriga ir, vai A. Bērings-Breivīks tiks atzīts par pieskaitāmu vai ne. Pirmajā gadījumā viņam draud cietumsods, bet otrajā –piespiedu ārstēšanās tajā pašā cietumā ierīkotā klīnikā. Lielākajai daļai upuru tuvinieku tas gan ir vienalga, un vienīgais, ko viņi vēlas, – lai A. Bērings-Breivīks tiktu ieslodzīts uz mūžu.
«Verdiktam nav nekādas nozīmēs, galvenais, lai viņš uz visiem laikiem tiktu izolēts no sabiedrības. Ja jums ir vēža šūna, jūs taču cenšaties to izoperēt. Neviens taču nemēģinās to izdziedēt, bet pēc tam implantēt atpakaļ ķermenī. Arī Bēringu-Breivīku nav nekādas nepieciešamības reintegrēt, sabiedrība no tā neko neiegūs,» sarunā ar AFP sacījis Klods Perū, kura 25 gadus vecais dēls pērn kļuva par vienu no A. Bēringa-Breivīka upuriem.
Lielākā daļa upuru tuvinieku ir pārliecināti, ka A. Bērings-Breivīks aukstasinīgi plānojis savu noziegumu, taču tajā pašā laikā uzskata, ka piespiedu ārstēšanās piespriešana slepkavam nebūtu sliktākais variants. Tas izskaidrojams ar Norvēģijas likumdošanas īpatnībām. Proti, ja slepkava tiks atzīts par pieskaitāmu, viņam draud maksimālais Norvēģijā paredzētais ieslodzījuma termiņš – 21 gads cietumā. Ar īpašiem lēmumiem to gan iespējams pagarināt – ja tiek atzīts, ka ieslodzītā izlaišana brīvībā joprojām rada draudus sabiedrībai, taču A. Bēringa-Breivīka advokāts Geirs Lipestads ne reizi vien uzsvēris, ka «mūža ieslodzījums» Norvēģijā nepastāv, tāpēc sabiedrībai jābūt gatavai tam, ka viņa klients reiz iznāks brīvībā. Savukārt atzīšana par nepieskaitāmu un piespiedu ārstēšana nozīmē, ka lēmuma pieņemšana paliek mediķu ziņā – kamēr viņi uzskata pacientu par garīgu slimu, viņa atbrīvošana nav iespējama. Reuters gan uzsver, ka novilkt striktu līniju šajā gadījumā ir ļoti sarežģīti – ne velti viens speciālistu konsīlijs atzinis, ka A. Bērings-Breivīks sirgst ar šizofrēniju, bet citi eksperti uzskatījuši, ka viņš gan nozieguma izdarīšanas brīdī, gan pašlaik ir pie pilnas apziņas un var atbildēt par pastrādāto.
Tagad galīgā lēmuma pieņemšana ir piecu tiesnešu ziņā. AP vēsta, ka spriedums tiks pasludināts speciāli šai prāvai būvētā tiesas zālē, kuras celtniecība izmaksājusi 40 miljonus kronu jeb 6,8 miljonus dolāru. Tāpat kā desmit nedēļas ilgušā tiesas procesa laikā, apsūdzēto un cietušos, kā arī upuru tuviniekus sprieduma pasludināšanas laikā nodalīs stikla starpsiena. Tā kā tiesas zāle ir par mazu, lai tajā satilptu visi cietušie un upuru tuvinieki, pēdējās sēdes tiešraide tiks translēta tiesu zālēs vairākās Norvēģijas pilsētās. G. Lipestads sarunā ar Aftonposten sacījis, ka viņa klients ir sagatavojis uzstāšanos gan gadījumam, ja viņu atzīs par nepieskaitāmu, gan tad, ja viņam piespriedīs cietumsodu. AFP uzsver, ka pagaidām nav zināms, vai tiesājamajam vispār tiks dots vārds. Jāatgādina, ka pats A. Bērings-Breivīks vairākkārt paziņojis, ka vēlas, lai viņu atzītu par pieskaitāmu. Lai gan viņš ir atzinies pastrādātajās slepkavībās, par vainīgu tiesājamais sevi neuzskata, paziņojot, ka viņa rīcība bijusi nepieciešamā nežēlība, lai glābtu Norvēģiju un norvēģus no multikulturālisma.
A. Bēringa-Breivīka advokāts Tords Jordets tikmēr sarunā ar laikrakstu Verdens Gang paziņojis, ka viņa klients sācis rakstīt autobiogrāfiju, kurā atklās sīkākas detaļas par nozieguma plānošanu un noslēpumaino Tempļa bruņinieku organizāciju. «Šajā grāmatā būs vairāk informācijas, nekā viņš izstāstījis policijai,» norādījis advokāts. Jāatgādina, ka izmeklēšanas laikā tā arī netika atrasti nekādi pierādījumi A. Bēringa-Breivīka it kā izveidotās labējo radikāļu organizācijas Tempļa bruņinieki pastāvēšanai. Iepriekš mediji vēstījuši, ka A. Bērings-Breivīks raksta vēl divas grāmatas, kurās skaidro savu ideoloģiju un mēģina prognozēt nākotni.