Rīdziniece Zanda laikrakstam "Latvijas Avīze" pauž satraukumu par ugunsdrošību, jo šovasar divas reizes kļuvusi par liecinieci, kā nokrīt vēl aizvien degošas, gruzdošas gaisa laternas. Vienā no šīm reizēm "degbalons" uzkritis uz kaimiņu mājas jumta un izraisījis ugunsnelaimi.
"Jāņos ar radiem sēdējām pie ugunskura, līdz mums tieši blakus nokrita laterna ar vēl gruzdošu degli, kuru bija ļoti grūti nodzēst," stāsta Zanda. Otrā reize bijusi pusnaktī uz 29. jūliju. Bijis silts sestdienas vakars, tāpēc Zanda ar ģimeni vēl atradusies dārzā un pamanījuši, ka viena laterna ļoti zemu pārlidojusi pāri mājas pagalmam. Pēc brītiņa lidojusi otra un nokritusi uz kaimiņu mājas jumta. Pēc dažām minūtēm māja bija sākusi degt. Nekavējoties gan Zandas ģimene, gan citi kaimiņi devušies palīgā ar ūdeni ierobežot liesmas, tika izsaukti arī ugunsdzēsēji un, pateicoties operatīvai rīcībai, uguni izdevās apturēt. Tikusi izglābta arī kāda veca kundze, kura degošajā mājā jau bija devusies pie miera.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Šembele skaidro, ka dienesta pieredzē ir gadījumi, kad gaisa laternas izraisījušas liesmas. Vairākkārt tās aizdedzinājušas kokus, ieķeroties to zaros. Vēl spilgtā atmiņā palicis gadījums, kad aptuveni pirms diviem gadiem Vidzemes pusē kāzu svinību laikā kāda no gaisā palaistajām laternām uzkritusi uz viesu nama niedru jumta, izcēlies ugunsgrēks un viesu nams nodedzis, raksta "Latvijas Avīze".
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane stāsta, ka oficiālu sūdzību par gaisa laternām pagaidām nav bijis, tomēr elektroniski saņemtas vairākās pretenzijas, kurās cilvēki pauduši aizdomas, ka zaudējumi radušies degošo gaisa laternu dēļ. Bijuši arī gadījumi, kad bērni no gaisa laternām guvuši nopietnus apdegumus.
ES dalībvalstis ziņojušas, ka problēmas rada arī metāla stieple, kas paliek pēc laternas izdegšanas, to varot apēst lauksaimniecības dzīvnieki. Tāpat stieple var izrādīties par lamatām kādam dzīvniekam un galu galā tā vienkārši piesārņo vidi. Eiropas valstīs degošās laternas izraisījušas ugunsgrēkus un ir bijušas par iemeslu arī dzīvnieku nāves gadījumiem.
Tā kā lidojošās laternas ir augsta riska prece, PTAC Latvijā patlaban realizē uzraudzības projektu. Vērtē dažādus parametrus, drošības atbilstības, apzina iespējamos kaitējumus – mantai, dzīvībai un dabai, veic kontrolpirkumus, apzina Latvijā piedāvātās laternas, to kvalitāti, atbilstību lietošanas instrukcijām u.tml. Tomēr, tā kā pagaidām gaisa laternām nav noteiktu standartu, liela atbildība gulstoties uz pašu patērētāju pleciem. S. Gertmane aicina ziņot PTAC par negadījumiem, kas saistīti ar šo "ugunsbalonu" lietošanu, lai varētu gūt oficiālu statistiku un apjaust problēmas nopietnību. Tas ļautu arī izvērtēt, vai nepieciešami laternu tirdzniecības ierobežojumi vai lietošanas instrukciju papildināšana ar kādu būtisku informāciju.
Pieredzējušais pirotehniķis Ilmārs Āboliņš skaidro, ka būtiskākais nelaimju cēlonis un iemesls, kāpēc laternas zemē nokrīt vēl degošas, ir cilvēku faktors. Nereti neapdomīgi pasākumu organizatori izdomājot, ka vienlaikus gaisā vajadzētu palaist 200 laternas. Speciālists skaidro, ka tad ir nepieciešami 400 cilvēki, kas to dara, jo, lai droši aizdedzinātu un palaistu gaisā vienu laternu, ir vajadzīgi divi cilvēki. Tā kā šāds skaits cilvēku parasti nelielos pasākumos nemēdz būt, organizatori bieži pieļauj vislielāko kļūdu – gribot palaist debesīs visas laternas reizē, tās, kuras jau ir aizdedzinātas, pietur, līdz aizdedzinātas visas pārējās. "Tiklīdz laterna ir aizdedzināta, tā nekavējoties jālaiž gaisā, jo tikai tad tā spēs sasniegt savu maksimālo augstumu un lejā nonāks pilnībā nodzisusi," skaidro I. Āboliņš.