Oktobrī paredzētā Eiropas Savienības (ES) valstu samita laikā ar saviem atklājumiem par situāciju Grieķijas finansēs nāks klajā Atēnu starptautiskie aizdevēji, tādējādi izšķirot valsts likteni, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.
Aizvadītās nedēļas nogalē Grieķijas premjers Antonis Samars tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu, lai pārrunātu iespējamu aizdevuma noteikumu mīkstināšanu.
Vācijas kanclere pavēstīja, ka viņas valsts darīs visu nepieciešamo, lai Grieķija paliktu eirozonā, bet atteicās atbalstīt Atēnu lūgumu pēc aizdevuma programmas termiņa pagarinājuma. Noraidošs pret Grieķijas lūgumu bija arī Vācijas ekonomikas ministrs Filips Reslers, kurš uzsvēra, ka «vairāk laika» vienmēr nozīmējot «vairāk naudas». Savukārt Francijas prezidenta Fransuā Olanda nostāja bijusi mīkstāka.
«Grieķijai ir jādemonstrē apņēmība ieviest [aizdevuma] programmu, kā arī tās līderu apņēmība pie tās pieturēties,» sacīja F. Olands. Viņš norādīja, ka tiklīdz kā būs gatavs Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) speciālistu ziņojums par situāciju Grieķijā, Eiropai nevajadzētu vilcināties. «Tiklīdz kā mums būs šis ziņojums un Grieķijas apņemšanās būs apstiprinātas, Eiropai vajadzēs darīt, kas darāms,» sacījis F. Olands.
Savukārt Austrija paziņojusi, ka Grieķijai vajadzētu piešķirt vairāk laika, lai valsts varētu atmaksāt savus parādus, ar noteikumu, ja Atēnas stingri ievēros vienošanās nosacījumus.
Intervijā laikrakstam Oesterreich, Austrijas kanclers Verners Faimans sacīja, ka saskata lielu iespējamību situācijai atrisināties šādā veidā. «Svarīgākais ir, lai grieķi ievērotu reformu un taupības mērķus. Ja tas tiek garantēts – es atbalstu programmas pagarināšanu uz diviem vai trijiem gadiem,» sacīja V. Faimans. Viņš arī norādīja, ka pašlaik šajā jautājumā vēl nekas neesot izlemts un tas tiks darīts tikai pēc aizdevēju ziņojuma.
Db.lv jau vēstīja, ka Grieķijas vēlas panākt atļauju valsts izdevumu samazinājumu veikt četru gadu laikā pašlaik noteikto divu gadu vietā, kā arī ik gadu budžeta deficītu samazināt par 1,5% no IKP. Patlaban noslēgtā vienošanās paredz, ka Grieķijai budžeta deficīts ik gadu jāsamazina par 2,5%.
Tāpat Grieķijai vajadzēs papildus 20 miljardus eiro, lai segtu savus tēriņus nākamajos divos gados, kad valsts vēlas budžeta deficītu samazināt lēnākos tempos. Tomēr šos finanšu līdzekļus Atēnas apsolījušas sameklēt bez palīdzības lūgšanas eirozonai.