Rakstniecības un mūzikas muzejā trešdien, 22. augustā, plkst. 19:00 notiks latgaliešu kāzas ar „īstiem”bryuti, bryutganu, vedejtāvu, vedejmõti, krystamõti, krystāvu, podruškõm, brõlinīkīm (folkloras kopaGrodi) un citiem kāzu viesiem.
Lai pilsētniekus iepazīstinātu ar latgaliešu kāzu apdziedāšanās tradīciju, ceļu no Latgales līdz Rakstniecības un mūzikas muzejam mēros „nelūgtie viesi” – stõmači no Medņevas (Medņevas etnogrāfiskais ansamblis) un Bērzpils (folkloras kopa Saivenis), bet no Rekovas ieradīsies kāzu čigāni (folkloras kopa Rekovas dzintars).
Apdziedāšanās tradīciju sarīkojumā skaidros Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aīda Rancāne: „Latgalē šur tur vēl joprojām sastopama, bet senāk kā obligāta sastāvdaļa eksistēja šāda tradīcija – kāzās ieradās vietējās sievas dziedātājas, kuras apdziedāja visus svētku dalībniekus. Asprātība parādījās izskata, rakstura un sociālā statusa apdziedāšanā, tomēr dominēja seksuāla un erotiska rakstura dziesmas. Tā ir rituāla darbība, kas kultivē jaunā pāra auglību, kura savukārt nodrošina ģimenes pieaugumu un dzimtas turpinājumu. Vienlaicīgi kopienas ietvaros realizējās stingra sociālā uzraudzība.”
Pasākums Kāzas Latgalē tematiski pieskaņots izstādei Dzejmūzikas erotika, kas Rakstniecības un mūzikas muzejā atvērta vēl līdz 16. septembrim.
Ja beigās jaunie radi viens ar otru neizkaujas, tad kāzas nemaz nav notikušas, tāda prasta ēšana un piedzeršanās.