Pie zvērināta notāra sastādītus aizdevuma līgumus parādu neatdošanas gadījumā varēs iesniegt zvērinātiem tiesu izpildītājiem piespiedu piedziņai bez tiesas procesiem.
To paredz Saeimā iesniegtie grozījumi Notariāta likumā un Civilprocesa likumā. Paredzēts, ka izmaiņas likumā varētu stāties spēkā jau šā gada 1. novembrī un šī jaunā kārtība būtu piemērojama tikai tiem aizdevuma līgumiem, kas pie notāra noslēgti pēc 2012. gada 31. oktobra. Par šo valdības sagatavoto normatīvu grozījumiem vēl jādiskutē parlamentam. Taču jau šobrīd sagatavotie grozījumi tiek vērtēti ļoti atšķirīgi.
Lai arī tie atvieglo un paātrina parādu atgūšanu, jo īpaši kredītdevējiem - bankām, kā arī uzņēmumiem un pat fiziskām personām, tomēr pāri tiem gulst aizdomu ēna, ka tādējādi tāds drošības vārstulis kā tiesas vairs nebūs vajadzīgs parādu piedziņas procesā, tāpēc pastāvot risks, ka parādnieks jebkurā brīdī varēs gaidīt parādu piedziņu bez jebkāda tiesas lēmuma. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji nebija iepazinušies ar sagatavotajiem grozījumiem un par tiem nevēlējās izteikties. Vienīgi tika atzīts, ka daļai pakalpojumu sniedzēju un preču piegādātāju tie varētu atvieglot dzīvi, savukārt tiem, kuri šādi noslēgtos līgumus nespēs izpildīt (jo tiem kāds cits ir palicis parādā) - nekavējošu iznīcību. Tomēr šīs izmaiņas būtībā vēloties iedzīvināt Latvijā parādu piedziņu bez tiesas lēmuma.
Tieslietu ministrijas mājaslapā ir norādīts, ka minētie grozījumi paredz kritērijus notariālo aktu atpazīstamībai un pieņemšanai piespiedu izpildei bez tiesas iesaistes, proti, ja kāds no minētajiem kritērijiem nebūs izpildīts, zvērināts tiesu izpildītājs nevarēs pieņemt izpildei notariālo aktu. Izmaiņas paredz to, ka gadījumā, ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atbilstību likumam, dalībnieku patiesajai gribai vai par darījuma atbilstību patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem, viņam šīs šaubas būs jāapspriež ar darījuma dalībniekiem. Turpmāk zvērinātam notāram būs pienākums informēt personu par to, ka notariālais akts tā neizpildes gadījumā tiks nodots piespiedu izpildei. Turklāt pieteikumus vai prasības par notariālo aktu izpildi, kam netiks noteikts izpildu dokumenta spēks, joprojām skatīs tiesas Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā vai vispārējā kārtībā.
«Šobrīd ir grūti prognozēt, vai zvērinātiem notāriem būs vairāk darba vai tomēr ne,» norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. Viņa gan uzskata, ka šie normatīvu grozījumi ir jāskata no citas puses - kā Latvijā top izpilddokumenti. «Eiropā (piemēram,Vācijā, Francijā) pieņemta prakse, kad notariāla akta formā noslēgts līgums, kurā ir skaidri nosacījumi, summa un termiņš, ir izpildāms bez tiesas akcepta,» zina teikt V. Piziča. Viņa norāda, ka faktiski šāda notariāla akta forma ļauj zvērinātam notāram abu līgumslēdzējpušu klātbūtnē izskaidrot saistības un nosacījumus, kādus uzņemas viena vai otra līgumslēdzējpuse.