Bezdarba līmenis Spānijas jauniešu vidū sasniedzis astronomisku augstumus – vecumā no 16 līdz 24 gadiem bez darba ir 53,3% valsts iedzīvotāju, bet vecumā no 25 – 34 gadiem – 27% spāņu. Šādos apstākļos Spānijā ļoti iecienītas kļuvušas dažādas savstarpējās palīdzības organizācijas un kustības, kuru dalībniekiem gandrīz nav jātērē nauda.
Īpašu popularitāti Spānijā ieguvušas t. s. «laika bankas» (time banks) – organizācijas, kuras fiksē laiku, kuru to biedrs pavadījis palīdzot citiem bankas locekļiem, un cik daudz savukārt palīdzēts viņam.
Tādējādi tiek rēķināta bankas biedra laika bilance un tas ļauj cilvēkiem savstarpēji mainīties ar dažādiem pakalpojumiem – piemēram, kāds bankas biedrs apmaiņā pret savu bērnu pieskatīšanu citam biedram var nodrošināt transportu līdz veikalam utt.
Laikraksts Wall Street Journal vēsta, ka šāda kārtība jaunajiem spāņiem ļauj ne tikai veiksmīgi iztikt bez naudas, bet arī justies noderīgiem sabiedrībai. Laika banku skaits Spānijā pēdējo divu gadu laikā sasniedzis 291.
Tāpat populārs Spānijā kļuvis barters, liels pieprasījums ir pēc lietotām mantām. Populāras kļuvušas arī tādas interneta vietnes, kas apkopo padomus dzīvošanai ar pēc iespējas mazākiem tēriņiem – piemēram, mācot kā iespējams izgatavot pretodu līdzekli vai arī informējot, kur meklējami bezmaksas bezvadu interneta pieejas punkti.
Tomēr ekonomisti pauž bažas, ka šādu sistēmu popularitāte lielu daļu Spānijas ekonomikas pārceļ ēnu sektorā, kas traucē valsts attīstībai.
«Tas ir solis atpakaļ ne vien eirozonas valstij, bet jebkurai attīstītai valstij,» uzsvēra Barselonas universitātes ekonomikas profesors Hosē Garsija Montalvo. Viņš skaidroja, ka šādas bankas un sociālās valūtas var dot triecienu valsts finansēm, jo samazinās nodokļu ieņēmumi. Šādas sistēmas izslēdzot arī kredītus, kas saprātīgos apmēros nereti nepieciešami, lai uzsāktu savu uzņēmējdarbību vai iegādātos mājokli.
Tomēr citi eksperti norāda, ka šāda veida kustības ir svarīgs aspekts, lai stabilizētu sabiedrību. Cilvēkiem, kuri nespēj atrast darbu, savstarpējās palīdzības iespējas var padarīt vieglāk paciešamu smago situāciju, sacīja Navarras universitātes ekonomikas departamenta vadītājs Hosē Luiss Alvaress.
Saskaņā ar Spānijas Nacionālās statistikas biroju – puse no valsts bezdarbniekiem darba meklējumos jau pavadījuši vismaz vienu gadu.
Db.lv jau vēstīja, ka pieaudzis satraukums par to, ka ekonomiskās krīzes nomocītajai Spānijai nāksies lūgt pilna apmēra starptautisko aizdevumu. Patlaban Spānijas amatpersonas šādu iespēju noliedz.