Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.
Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.
Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.
Izglītības speciāliste Iespējamās misijas programmas attīstības direktore Zane Oliņa vidusskolu stipendiju motivācijas vairošanas rīku neatzīst: «Būtībā tā ir kukuļdošana.» Viņa uzskata, ka skolām ir jākonkurē ar piedāvātās izglītības saturu un kvalitāti. Tāpat šāds paņēmiens var kropļoti skolēna motivācijas sistēmu mācīties, norāda eksperte. Babītes vidusskolas direktore viņai nepiekrīt. «Es domāju, ka viņi [vidusskolēni] ir pietiekami lieli. Mēs arī saņemam naudu par savu darbu,» par lēmuma pareizību ir pārliecināta I. Rozenberga.
Par skolēnu skaitu Babītes vidusskola sūdzēties nevar - pērn septembrī mācīties tur saka 675 skolēni. Arī ar skolēnu sasniegumiem, pēc direktores teiktā, problēmu nav, jo no Pierīgas skolām Babītes vidusskola uzrādot vienus no labākajiem rezultātiem. I. Rozenberga saka, ka skola ar šo stipendiju vēlas motivēt savus skolēnus uz vēl augstākiem sasniegumiem. «Vēl arī tas, ka daļa aizplūst uz arodskolām tikai stipendijas dēļ. Mēs uzskatām, ka uz arodskolām ne vienmēr aiziet tie, kuriem to vajadzētu darīt,» atzīst I. Rozenberga.
Septembrī pirmās stipendijas ieripos to Babītes vidusskolas 10.-12. klašu skolēnu kontos, kuru pēdējā semestra atzīmes un uzvedība bijusi atbilstoša nepieciešamajiem kritērijiem. Stipendijas ieguvējiem vidējai atzīmei jābūt vismaz 7, bet nevienā no mācību priekšmetiem tā nedrīkst nokāpt zemāk par 6, tāpat nav pieļaujami neattaisnoti kavējumi, Babītes vidusskolas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi vai citi administratīvi sodāmi pārkāpumi ārpus skolas sienām. Stipendijas summa svārstīsies no 10 līdz 30 latiem atkarībā no vidējās atzīmes. Tās apjomu pārskatīs reizi pusgadā. Ja skolēns nespēs noturēt latiņu un izdarīs kādus pārkāpumus vai neattaisnoti kavēs skolu, stipendiju viņam anulēs.
«Ja profesionālās skolas var maksāt, kāpēc tad mēs nevarētu,» retoriski vaicā Limbažu novada ģimnāzijas direktore Ineta Zariņa. Viņas vadītajā skolā tūlīt sāksies otrais mācību gads, kopš skolēniem ir iespēja saņemt stipendiju 10-20 latu vērtība. Pērn to saņēma 22 skolēni. Direktore uzskata, ka, pateicoties stipendijām, mācīšanās šobrīd kļuvusi mērķtiecīgāka. «Skolēni mācās arī pārvaldīt naudu,» viņa piebilst.
Biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Jana Simanovska, tāpat kā Z. Oliņa, uzskata, ka stipendijas nav pareizais veids, kā pašvaldībām ieguldīt līdzekļus izglītības kvalitātes celšanā. «Biedrībā mēs neesam to apsprieduši, un šis ir mans personīgais viedoklis, bet no psiholoģijas viedokļa maksa par labām atzīmēm nestimulē mācīšanos,» viņa saka. Saprotams, ka ģimenēm ar mazāku rocību tas var būt labs atbalsts, tomēr lietderīgāk būtu šos līdzekļus ieguldīt skolas mācību līdzekļu un mācīšanas procesa uzlabošanā. «Tā nav ilgtermiņa stratēģija. Mēs jau no arodskolām redzam, ka tas neveicina motivāciju,» pauž Z. Oliņa.