Eksperti vienojušies, ka nepieciešams precizēt likuma regulējumu, paredzot arī prokuroram tiesības vērsties tiesā pret partiju, kas ar savu darbību apdraud sabiedrības kārtību un valsts drošību. Eksperti arī atbalstījuši ideju dot prokuroram tiesības prasīt partijas darbības apturēšanu un tad, ja partija nelabojas, arī tās likvidāciju. Pašreizējā likuma redakcijā tiesības vērsties tiesā paredzētas vien pašam UR, KNAB un Valsts ieņēmumu dienestam.

Notruma uzsvēra, ka UR Konsultatīvās padomes nozaru sēdes gaitā kā eksperti piedalījās ne tikai tās rīkotājs galvenais valsts notārs Ringolds Balodis, bet arī Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece Ilze Jurča.

Šo un citas sēdes gaitā apspriestās iniciatīvas UR paredzējis apkopot un nodot tālākai izvērtēšanai tieslietu ministram Jānim Bordānam (VL-TB/LNNK).

Tāpat daži sanāksmes dalībnieki uzskatīja, ka pašreizējais partiju un biedrību reģistrācijas process ir pārlieku liberāls.

Piemēram, Latvijas Juristu apvienības pārstāvis Rihards Bunka pauda viedokli, ka reģistrācijas procesā obligāti būtu jāizmanto operatīvās darbības subjektu, piemēram, Drošības policijas, sniegtā informācija par partiju pret valstiskajām aktivitātēm.

Citi, piemēram, profesors Jānis Ikstens un politoloģe Iveta Kažoka, savukārt, pauda viedokli, ka jābūt piesardzīgiem ar politisko partiju regulējošo normatīvo aktu grozīšanu. Cenšoties ierobežot kādas pārejošas ekstrēmistu grupas, Latvija var saņemt pārmetumus no Eiropas Savienības, kas neuzlabotu valsts kopējo tēlu.