Šā gada augustā atbalsts Latvijas pārejai no lata uz eiro sasniedzis rekordzemu līmeni - to kopumā atbalsta vairs tikai 13% Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Tas ir zemākais rādītājs kopš 2004.gada, kad pētījumu centrs SKDS sāka mērīt iedzīvotāju attieksmi šajā jautājumā.
Saskaņā ar aptaujas datiem tikai 3% iedzīvotāju augustā pāreju uz eiro atbalstīja pilnībā, bet 10% to vērtē kā drīzāk atbalstāmu.
Pāreju no lata uz eiro šā gada augustā neatbalstīja 59% iedzīvotāju, turklāt 36% to nemaz neatbalsta, bet 24% - drīzāk neatbalsta. 20% iedzīvotāju izvēlējās paust neitrālu attieksmi pret šo jautājumu. Tas liecina, ka viņiem, iespējams, ir pieņemams jebkurš no iespējamiem iznākumiem, norāda SKDS.
Aptaujas rezultāti dažādās sociālajās un demogrāfiskajās grupās liecina, ka šī gada augustā biežāk nekā caurmērā pāreju no latiem uz eiro atbalstīja gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji - vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem atbalsts ir 21%, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem - 18%, kā arī Latgalē dzīvojošie - 19%. Tomēr, līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, pilnīgi visās pētījumā apskatītajās iedzīvotāju grupās pārejas uz eiro atbalstītāji ir pārliecinošā mazākumā jeb to, kuri pāreju neatbalsta, ir ievērojami vairāk.
Salīdzinoši vislielākais atbalsts pārejai uz eiro tika novērots 2005.gada aprīlī, kad kopumā eiro ieviešanu atbalstīja 35% Latvijas iedzīvotāju. 2007. un 2008.gadā atbalsts eiro ieviešanai samazinājās - to atbalstīja attiecīgi 23% un 25%, bet 2009. un 2010.gadā nedaudz pieauga - tad pāreju uz eiro atbalstīja attiecīgi 29% un 30% iedzīvotāju.
Šā gada aprīlī atbalsts pārejai uz eiro samazinājās līdz 15%. Atkārtoti pētījumi šā gada jūnijā un jūlijā uzrādīja līdzīgu atbalsta līmeni - attiecīgi 16% un 15%. Taču augustā atbalsts ir samazinājies un sasniedzis rekordzemos 13%.
Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Aptauja veikta no 10. līdz 23.augustam. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu.