Esmu saticis cilvēkus, kuri ar nožēlu atzīst, ka viņi nobalsoja par krievu valodu kā otro valsts valodu referendumā, bet tagad saprotot, ka to nevajadzēja darīt, piektdienas Latvijas Avīzē pauda Valsts prezidenta dibinātās mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs.
"Referendumā balsoja ļoti dažādi cilvēki – arī tie, kas paši nav politikā un nav arī aktīvi atbalstītāji. Taču viņi katru dienu dzirdēja vienu un to pašu – jāiet un jābalso! Par ko? Par savu dzimto valodu. Pats jautājums tika noformulēts ļoti provokatīvi, un rezultāts bija cilvēciskā atsaucība uz kaut ko izaicinošu," sacīja R.Alijevs.
Viņaprāt, uz otro referendumu ļaudis tik viegli un ātri neatsaucas. "Ļoti labi, ka tagad risina jautājumu par bērniem, kuriem, ja viens no vecākiem uzrakstīs iesniegumu, pilsonība tiks piešķirta. Neatkarības bērniem, manuprāt, ir jābūt mūsu pilsoņiem. Mazākumtautību skolu absolventi kārto tieši tādu pašu valsts valodas eksāmenu kā latviešu skolās, un viņu labie rezultāti ir liels panākums. Tāpēc viņiem vairs nebūtu vajadzīgas kādas apliecības, ka pārvalda valodu tādā vai tādā līmenī," norādīja R.Alijevs.
"Valoda ir mūsu valsts prioritāte, un visi skaisti runājam, ka jābalstās uz valodu kā vērtību un bez valodas prasmes integrēties ir ļoti grūti. Ļoti ceru, ka turpmāko triju gadu laikā valsts varētu ieguldīt daudz vairāk profesionāļos – valodas un izglītības speciālistos, kuri izmantotu labu pieredzi no Anglijas, varbūt arī Vācijas. Jo cilvēks būs bagātāka un interesantāka personība, ja pratīs latviešu valodu. Termina "otrā valoda" zemtekstam šajā gadījumā jābūt "otra dzimtā valoda"! Tāpēc ar tādu attieksmi jāmāca jau trīsgadnieks bērnudārzā," laikrakstam uzsvēra Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors.