Vietējie zinātnieki jau pirms daudziem gadiem secinājuši, ka Latvijā slānekļa gāze nav iegūstama. To pašu konstatējuši arī viņu amerikāņu kolēģi, kuri pērn uzprasījās pāršķirstīt padomju laikos veikto pētījumu rezultātus.
Tomēr mūsu politiķi joprojām atsakās ticēt ekspertiem un Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 grasās iekļaut ticību slānekļa gāzes spējām ar amerikāņu tehnoloģijām atbrīvot Eiropu no Krievijas dabasgāzes atkarības. Tikmēr kaimiņos, kur slānekļa gāzes ir nesalīdzināmi vairāk nekā Latvijā, pirmais ieguves lauks šopavasar jau slēgts.
Latvijas Universitātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs, profesors Valdis Segliņš stāsta: «Polijā tas bija milzīgs investīciju projekts un pie pirmajiem mēģinājumiem – totāls fiasko.» Tur iegūtās gāzes degošā daļa – metāns – bijusi ļoti neliela. Līdz ar to parastās dabasgāzes cenai jābūt reizes četras lielākai nekā pašlaik, lai sarežģītā slānekļa gāzes sūknēšana atmaksātos. Taču, izrādās, Latvijas gadījumā pat šāda ekonomika neko nedotu.
Par maz, lai pētītu
Padomju laikos PSRS Ģeoloģijas ministrijas uzdevumā Latvijas Ģeoloģijas pārvalde pievērsās potenciālajai ogļūdeņražu izpētei, tika arī pētīts slāneklis un gāzes piesātinājums tajā. Slānekļa gāze konstatēta aptuveni 600 līdz 800 metru lielā dziļumā un tik niecīgā apjomā, ka tālāki pētījumi šai virzienā netika attīstīti. «Iegūtais produkts nav komercializējams,» rezumē profesors V. Segliņš.
Pērn ažiotāžu par slānekļa brīnumainajām dotībām sacēla toreizējais ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Viņš aizbrauca uz Ameriku, sarunāja ar firmu
ConocoPhilips, ka tā bez konkursa drīkst pētīt Latvijas slānekļa gāzes perspektīvu. Tas sakrita ar ASV sākto kampaņu citu valstu potenciālo slānekļa gāzes tirgu pārņemšanā. Dažādu līmeņu speciālisti un polittūristi no Latvijas brauca uz Ameriku pārliecināties, cik brīnišķīga ir slānekļa gāze, ja to sūknē ar amerikāņu piedāvātajām tehnoloģijām. Un Ģ. V. Kristovskis tajā skaitā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pēc tam sarūpēja amerikāņiem visus padomju laika pētījumu dokumentus, taču pēc iepazīšanās ar tiem amerikāņu interese noplakusi. Šā gada sākumā ASV Ģeoloģijas dienesta eksperts, ģeologs Donalds Gotjē, veicot padomju laikos veikto pētījumu rezultātu analīzi, apliecināja, ka iespēja Latvijā iegūt slānekļa gāzi ir, taču ne ar lielu potenciālu.
Kāds atstrādā tūrisma izbraucienu
Dažos desmitos gadu ģeoloģijā nekas nevar mainīties – tam nepieciešami miljoni gadu, līdz ar to padomju laikos secinātais joprojām ir spēkā. Zemes dzīļu daļas vadītāja Ināra Nulle skaidro, ka «Latvijā naftas cilmieži ir nabadzīgi un nenobrieduši. Temperatūra un spiediens ir par zemu». Attiecīgi tur arī nav veidojusies finansiāli perspektīva slāņu gāze. To izlasījuši arī amerikāņu biznesmeņi.
Kādēļ valdības līmenī tagad atkal runā par slāņu gāzes ieguvi, nav skaidrs. Iespējams, tā ir Eiropas Savienības līmenī saskaņota Krievijas Gazprom biedēšana, iespējams, amerikāņi rezervē savas intereses. Profesoram Valdim Segliņam ir citas versijas: «Varbūt kāds šādi atstrādā savu pērnā gada braucienu uz Ameriku vai arī grib pagrābt naudu no kāda Eiropas projektiņa.»
Tagad stafeti slāņu gāzes slavēšanā no eksministra Kristovska ir pārņēmis eiroparlamenta deputāts Kārlis Šadurskis. Viņš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ASV varētu pētīt slāņu gāzi Latvijā. «Ir gan tādi ļoti zaļi cilvēciņi, kas to gribētu noliegt», kaut gan šī industrija neesot ne par mata tiesu netīrāka par naftas ieguvi, sarunā ar Latvijas mediju pārstāvjiem norādīja deputāts. Publikācijās par šo tematiku tomēr atklājas specifiskas vides problēmas – dziļie urbumi, kuros ar iesūknēta ūdens un ķīmisku vielu palīdzību tiek izraisīta slānekļa saplaisāšana un gāzes atbrīvošanās, var kļūt par zemestrīču katalizatoru.
Ģeoloģe Ināra Nulle norāda uz vēl citu būtisku aspektu – slāņu gāzes ieguvei nepieciešamas simtiem un tūkstošiem hektāru lielas teritorijas. Bet Latvija ir maza valsts.
Ministrija vēl ziņos
Neraugoties uz dažādajiem pretargumentiem, kas pat mēģinājumus iepazīties ar Latvijas slānekļa gāzi padara par nelietderīgiem, Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas projektā šis enerģijas veids ir iekļauts. Turklāt ar tiešu atsauci uz amerikāņiem: «Ņemot vērā slānekļa gāzes ieguves tehnoloģiju attīstību ASV, nepieciešama padziļināta šī resursa potenciāla izpēte Latvijā, kā arī pieredzes apmaiņa ar tās ieguvi saistīto vides risku novēršanā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, un ierobežojošu regulējumu izstrāde.»
Ekonomikas ministrija vēsta, ka šobrīd apsver iespēju gatavot speciālu informatīvo ziņojumu valdībai par situāciju ar slānekļa gāzi, pēc tam valdība varētu lemt par turpmāko rīcību.