Finanšu ministrija (FM) pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu nepiekrīt tajā paustajam un norāda, ka valsts budžeta sagatavošanas process 2011. gadā tika īstenots atbilstoši normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteiktajam, kā arī ievērojot valsts pārvaldes darba organizāciju.
FM uzsver, ka 2011. gada budžets tika sagatavots, pastāvīgi konsultējoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, un tā izpildes rezultāti nodrošināja aizdevuma programmas noslēgšanu, tādējādi tika sasniegti nozīmīgi rezultāti – budžeta deficīts 2011. gadā tika samazināts līdz -3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar -8,2% no IKP 2010. gadā. Tāpat ir jānorāda, ka nodokļu ieņēmumu plāns tajā gadā ar grozījumiem bija 3,8 miljardu latu apmērā, bet gada izpilde sasniedza gandrīz 4 miljardus latu, tas nozīmē, ka virs plāna tika iekasēti gandrīz 200 miljoni latu.
Tāpat FM skaidro, ka valsts budžeta politika 2011. gadā tika īstenota, nosakot gadskārtējā valsts budžeta likumā katrai budžeta programmai (apakšprogrammai) resursu un izdevumu apjomu kārtējam gadam. FM nepiekrīt Valsts kontroles apgalvojumam, ka netika nodrošināts valsts politikas realizācijai nepieciešamais finansējums atbilstoši budžeta programmas (apakšprogrammas) ietvaros īstenojamo pasākumu vai pakalpojumu kopumam. Budžeta mērķis ir noteikt vai pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi.
Maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms katrai ministrijai ietver ministrijas budžeta bāzi un ministrijas budžeta attīstības daļu, kuru nosaka saskaņā ar MK lēmumu par atbalstāmajām vidēja termiņa prioritātēm, kas izriet no ministriju darbības stratēģijās izvirzītajām politikas iniciatīvām. Ministrijas un centrālās iestādes īsteno valsts noteikto politiku, un budžets ir tās neatņemama sastāvdaļa.
FM pauž neizpratni par Valsts kontroles paustajiem iebildumiem sakarā ar ministrijas atalgojuma sistēmu, jo FM ieviestā darbinieku atlīdzības sistēma atbilst normatīvajos aktos noteiktajam. FM centrālā aparāta darbinieku atlīdzības izdevumu segšana 2011. gadā tika nodrošināta ministrijas resoram piešķirtā finansējuma ietvaros, kas tāpat kā visā valsts pārvaldē bija samazināts atbilstoši ekonomiskās krīzes apstākļiem. Neraugoties uz samazināto finansējumu atlīdzībai, FM kā prioritāti noteica augsti kvalificētu personālu, tāpēc, lai nodrošinātu šiem darbiniekiem atbilstošu atlīdzību, tika pārstrukturizēti izdevumi ministrijas resora bāzes izdevumu ietvaros, nepalielinot kopējos ministrijas resora bāzes izdevumus.
Taču, neraugoties uz atalgojuma palielinājumu, ko FM veica tai piešķirtā finansējuma ietvaros, kvalificētu speciālistu aizplūšana no FM zemā atalgojuma dēļ tika apturēta daļēji. Tāpat jāpiebilst, ka FM, ievērojot vienotās atalgojuma sistēmas noteikto, 2011. gada sākumā darbiniekiem izmaksāja tikai vidēji 60% no atalgojuma skalas likumā paredzētājiem griestiem. Jāņem vērā, ka tautsaimniecībā pieņemams personāla mainības radītājs ir 6-8% gadā, taču FM 2011. gadā personāla mainība bija gandrīz trīs reizes lielāka – 19%, tāpēc ilgstošā darbinieku mainība un trūkums radīja papildu slodzi un darba apjomu pārējiem strādājošajiem.
Tāpat jāatgādina, ka ekonomiskās krīzes laikā FM nodrošināja sarežģītu valsts budžetu projektu sagatavošanu, kas nodrošināja pozitīvus rezultātus valsts tautsaimniecībā, tāpēc FM atbilstoši valdības plāniem bieži vien šo lēmumu finansiālās ietekmes aprēķini un analīze bija jāveic īsā laika posmā, kā arī ārpus darba laika un brīvdienās. Pēc 2011. gada starptautiskajā sabiedrībā par Latviju runā nevis kā par dziļās ekonomiskās krīzes skarto valsti, bet kā valsti, kas sekmīgi spēja pārvarēt smagākās no krīzes radītajām sekām un panākusi vērā ņemamus rezultātus.