Gan amerikāņu politologi, gan televīzijas skatītāji (tātad potenciālie vēlētāji) atzinuši, ka pirmajās ASV prezidenta amata kandidātu debatēs republikānis Mits Romnijs izskatījies krietni pārliecinošāk nekā pašreizējais prezidents, demokrāts Baraks Obama.
Tomēr līdz vēlēšanām, kas notiks 6. novembrī, vairs nav palicis daudz laika (daudzos štatos pirmstermiņa balsošana jau rit pilnā sparā), un M. Romnijam būs ļoti sarežģīti likvidēt B. Obamas pārsvaru, kas saskaņā ar dažādu aptauju datiem sasniedz trīs līdz sešus procentpunktus, turklāt ir gana liels tā dēvētajos svārstīgajos štatos.
«Romnijs uzvarēja pēc punktiem, katrā raundā, pēc stila, pēc būtības, pat pēc pievilcības. Viņš uzstājās kā stāstnieks, vilka paralēles starp sevi un ierindas cilvēkiem, izskatījās atbrīvotāks, lika ļaudīm aizmirst par savu bagātnieka tēlu. Vēl pāris šādu debašu, un Barakam Obamam nāksies meklēt jaunu darbu,» sarunā ar Reuters sacījis bijušais Valsts departamenta darbinieks, pazīstamais polittehnologs Ārons Millers. Līdzīgi debates vērtē Politisko inovāciju institūta prezidents Toms Džiovaneti. «Romnijs nodemonstrēja ārprātīgu sagatavotības līmeni debatēm. Tādu no viņa neviens negaidīja, pat paša kampaņas pārstāvji,» saka šis eksperts, kurš gan nedomā, ka B. Obama vēlēšanās zaudēs.
Portāls Politico raksta, ka uz pašpārliecinātā M. Romnija fona B. Obama izskatījies neparasti bāli un piesardzīgi, brīžam pat radies iespaids, ka viņš debatēs nemaz nevēlas piedalīties un uz Denveras universitātes skatuves kāpis tikai tāpēc, ka bijis spiests to darīt. Jau uzreiz pēc pusotras stundas ilgušo debašu, kuras, pēc Reuters datiem, skatījušies aptuveni 60 miljoni amerikāņu, beigām veikta virkne socioloģisko aptauju, un to rezultāti ir skaidri – pēc televīzijas skatītāju domām, M. Romnijs bijis labāks. CNN veiktā zibensaptauja liecina, ka M. Romniju par debašu uzvarētāju uzskata pat 67% aptaujāto, un tikai 25% domā, ka labāku iespaidu atstājis B. Obama.
M. Romnija uzdevumu atvieglojis tas, ka, apspriežot iekšpolitikas tēmas, galvenokārt ekonomikas jautājumus, viņš varējis uzstāties no uzbrūkošām pozīcijām. Četru gadu laikā, kopš Baltā nama saimnieks ir B. Obama, ekonomiskā situācija ASV nav daudz uzlabojusies – bezdarba līmenis joprojām pārsniedz 8%, ekonomikas pieaugums ir niecīgs, valsts parāds turpina pieaugt, bet vidusmēra amerikāņu labklājības līmenis labākajā gadījumā stagnē. Valstī, kur ir tradicionāli, ka katra nākamā paaudze dzīvo pārticīgāk nekā iepriekšējā, tas atstāj lielu iespaidu uz sabiedrisko domu, uz ko nav kavējies norādīt republikāņu kandidāts. «Mani dara bažīgu tas, ka mēs ejam pa nepareizo ceļu. Prezidentam ir tādi paši uzskati kā pirms četriem gadiem, kad viņš pirmo reizi pretendēja uz šo amatu: vairāk tērēt, iekasēt vairāk nodokļu, vairāk visu regulēt... Tas nav tas, kas nepieciešams Amerikai,» savu sāncensi kritizējis M. Romnijs. Viņš rosinājis veikt nodokļu reformu, kas samazinātu to slogu uz vidusšķiras un nabadzīgākajiem pārstāvjiem, vienlaikus mudinot likvidēt visas iespējas, kas ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas. B. Obama diezgan prognozējami atbildējis, ka līdzīgus priekšlikumu savulaik izvirzījis M. Romnija partijas biedrs Dž. Bušs, kura realizētā nodokļu reforma novedusi tikai pie tā, ka bagātākajiem valsts iedzīvotājiem tie samazināti, budžeta deficīts pieaudzis un «valsts galu galā nonāca lielākajā recesijā kopš Lielās depresijas laikiem». B. Obama nav kavējies arī atgādināt par savas administrācijas panākumiem, piemēram, pēdējo 30 mēnešu laikā radītajām 5 miljoniem jaunu darbavietu.
Samērā asa diskusija izvērtusies par nepieciešamību regulēt finanšu tirgus, kā arī B. Obamas uzsākto veselības aizsardzības sistēmas reformu. Šajā jautājumā prezidentam gan izdevās apspēlēt savu konkurentu, atgādinot, ka M. Romnijs, ieņemot Masačūsetsas štata gubernatora amatu, realizējis gandrīz analoģisku reformu un tā nebūt nav novedusi pie mazā biznesa problēmām, ar kurām republikāņu kandidāts draud tagad. M. Romnijs gan uzsvēris, ka viņa vienīgais mērķis ir dot cilvēkiem iespēju izvēlēties starp valsts un privāto veselības apdrošināšanas programmu.
Politologi akcentē, ka B. Obamam ir izdevies vairāk vai mazāk atvairīt sāncenša uzbrukumus, taču visā debašu laikā viņš ne reizi nav spējis pārtvert iniciatīvu. Turklāt prezidentu iegāzis tas, ka viņš, lai atbildētu uz M. Romnija pārmetumiem, bijis spiests nepārtraukti mainīt tēmas. Tāpat par labu B. Obamam nav nākusi viņa daiļrunība un vēlme uz visiem jautājumiem sniegt garas, izsmeļošas atbildes. «Tā ir problēma debatēs, kurās atbildēm uz jautājumiem un atbildes reakcijai dots ierobežots laiks,» atzinusi prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas preses sekretāre Dženifera Psaki. Tas, ka B. Obama saskarsies ar šo problēmu, bija paredzams jau iepriekš, taču politologi pauž neizpratni, kādēļ viņš vispār nav mēģinājis skart M. Romnijam nepatīkamus, bet sev izdevīgus jautājumus. Runa ir gan par nelegālās imigrācijas apkarošanu, gan neseno M. Romnija paziņojumu, ka «47% amerikāņu ir liekēži, kuri pārtiek no valsts dotācijām», gan mediju atklāto faktu, ka M. Romnijs tikai vārdos aizstāv jaunu darbavietu radīšanu ASV, bet ar viņu saistītā kompānija Bain Capital tikmēr savas ražotnes pārceļ uz Ķīnu.
Pirms vēlēšanām abi kandidāti televīzijas kameru priekšā diskutēs vēl divreiz – 16. un 22. oktobrī, bet 11. oktobrī notiks debates starp Džo Baidenu un Polu Raienu, kuri pretendē uz viceprezidenta amatu. Tomēr Viskonsinas universitātes politologs Toms Hulbrūks uzskata, ka to nozīmi nevajadzētu pārvērtēt. Viņš izpētījis, kā mainījušies vēlētāju uzskati pēc 16 debatēm, kas notikušas kopš 1988. gada, un secinājis, ka savu nodomu balsot par to vai citu kandidātu pārskatījuši vidēji tikai mazāk par 1% no vēlētājiem. 2004. gadā demokrātu kandidāta Džona Kerija, kurš cīnījās ar Džordžu Bušu, reitings pēc debatēm gan pieauga par 2,3%, taču vēlēšanās viņš vienalga zaudēja. Tādēļ amerikāņu speciālisti B. Obamas izredzes uz uzvaru joprojām vērtē augstāk, ja vien viņš nepieļaus kādu katastrofālu kļūdu.