Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks un tieslietu ministrs vienā un tajā pašā dokumentā izlasa pilnīgi pretējas lietas. Ja Visvaldis Puķīte nekādu problēmu ik gadu cietumos pašnāvības izdarošo cilvēku skaitā nemaz īsti nesaskata, tad Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) IeVP sagatavoto ziņojumu par cietumnieku nāves gadījumiem, tajā skaitā pašnāvībām, un to, kas darīts, lai tās novērstu, sauc par satraucošu un saka, ka ar šādu situāciju nedrīkst samierināties.
Pēc tam, kad vasaras nogalē Latvijas cietumos vienā un tajā pašā dienā bija pakārušies divi cietumnieki - viens no viņiem vēl tikai gaidīja tiesu par sava astoņus gadus vecā audžudēla nosišanu, bet otrs jau bija «atsēdējis» pusi piespriestā soda par policista piekaušanu, - tieslietu ministrs J. Bordāns lūdza IeVP priekšniekam iesniegt viņa redzējumu pašnāvību un nāves gadījumu novēršanai kopumā ieslodzījuma vietās.
Savā atbildē ministram IeVP priekšnieks atsaucās uz statistiku, ka 2009. un 2011. gadā Latvijas cietumos miruši 27 ieslodzītie, bet šā gada deviņos mēnešos - 26. IeVP to traktēja šādi - cietumos mirušo cilvēku skaits ir stabils un nemainīgs jau vairākus gadus, jau tiek īstenotas daudzas sociālās programmas un par jaunām domāt neļauj ne finansējums, ne pat, kā noprotams, ir īsta vajadzība.
Jāpiebilst gan, ka pašnāvība ir tikai aptuveni katra ceturtā nāves gadījuma iemesls, pārējie cietumnieki miruši citu iemeslu, piemēram, narkotiku izraisītu veselības problēmu, dēļ. Uz aizrādījumu, ka cietums tomēr ir kontrolēta vide, IeVP preses pārstāve Ināra Makārova Dienai atbildēja, ka «cietumos jau cilvēki mirst tāpat kā visur citur, turklāt pie mums viņi bieži nonāk jau ar nopietnām veselības problēmām un ne vienmēr ir vairs glābjami».
Tikmēr J. Bordāns galvenā cietumu priekšnieka atskaitē piesauktos skaitļus iztulko pavisam pretēji - ja jau gada deviņos mēnešos ir «sasniegts» iepriekšējo gadu rādītājs, tas liecina par tendenci nāves gadījumu skaitam nopietni pieaugt. «Tas norāda uz situācijas nopietnību un nebūt nenozīmē, ka ar šādu situāciju ir jāsamierinās,» viņš teica Dienai ar preses sekretāres Līgas Ādamsones starpniecību.
L. Ādamsone norādīja, ka ministrs saprotot ierobežotā finansējuma un novecojušās infrastruktūras problēmas smagumu, taču esot jādomā, kā civilizētā veidā šo problēmu risināt un novērst pašnāvību iespējamību. Esot jāizvērtē, vai līdz šim pielietotā prakse nav sevi izsmēlusi un vajadzīgi jauni risinājumi. «26 nāves gadījumi šī gada deviņos mēnešos, tajā skaitā septiņas pašnāvības, - tas ir nepieņemami liels skaits pat pie esošā finansējuma,» norāda ministrs. Tādēļ esot nepieciešams veikt neatliekamus pasākumus lielākas ieslodzīto uzraudzības nodrošināšanai: «Ir jābūt vēlmei to darīt. Neskatoties uz visu finansiālo situāciju, nevar nolaisties līdz vienaldzīguma līmenim, un ir jāmeklē risinājumi samilzušajai problēmai.»
V. Puķīte jaunu cietumu celšanu iepriekš bieži piesaucis kā teju vienīgo iespējamo cietumos pastāvošo problēmu risinājumu, jo esošie cietumi esot pārapdzīvoti, turklāt daļa no tiem celti XIX gadsimta vidū un neatbilst mūsdienu standartiem, kas bieži vien kalpo par iemeslu Latvijas zaudējumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā. To pašu viņš atkārtoja vēl nesen intervijā LNT, norādot, ka tas samazinātu arī pašnāvību skaitu.
Jāpiebilst, ka jaunu cietumu celšana tikusi plānota jau iepriekš, bet iecere vienmēr izjukusi finansiālu grūtību dēļ.
Runājot par to, arī J. Bordāns piekrita, ka cietumu infrastruktūra ir novecojusi un tajā grūti veikt resocializāciju, jo trūkst piemērotu telpu. Viņš gan uzsvēra, ka, ja ieplānotais budžets tikšot apstiprināts Saeimā, jau 2013. gadā sākšoties reāls darbs pie jauna cietuma celtniecības. Esot aprēķināts, ka tas izmaksās ap 55 miljoniem latu un varētu tikt uzcelts vai nu par valsts līdzekļiem, vai privātās partnerības ceļā - kā izlems valdība.