Valmieras teātrī, trešdien, 10. oktobrī, rīta agrumā. plkst 8:00, 91 gada vecumā, mūžībā aizgājis latviešu teātra vecmeistars, režisors Oļģerts Kroders, portālam ”Delfi” apstiprināja Valmieras teātra sabiedrisko attiecību daļā.
Oļģerts Kroders dzimis 1921.gadā 9. augustā, pērn ar visu Latvijas teātru aktieru piedalīšanos nosvinēja savu 90. jubileju.
Oļģerts Kroders dzimis aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa, tulkotāja Roberta Krodera ģimenē. Mācījies Latvijas Universitāte, Filoloģijas un filozofijas fakultāte, taču pēc pirmā kursa 1941. gadā kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju.
Latvijā atgriezies 1956. gadā un drīzumā pēc tam sācis rakstīt izrāžu recenzijas, kā arī darboties amatierteātros. Pirmais iestudējums profesionālajā teātrī bijis 1959. gadā Liepājas teātrī – operas izrāde "Ugunī". Turpmākos gadus Kroders darbojies Liepājā, līdz 1964. gadā uzaicināts strādāt uz Valmieras teātri. Pēc desmit darba gadiem 1974. gadā atkal atgriezies Liepājā, kur strādājis līdz 1989. gadam, bet kopš 2001. gada strādā un arī dzīvo Valmieras teātrī. Lai arī radošais mūžs visvairāk bijis saistīts tieši ar šiem abiem teātriem, Kroders izrādes veidojis teju visos Latvijas teātros, deviņdesmitajos gados bijis galvenais režisors arī Nacionālajā teātrī.
Radošā biogrāfija bagātināta arī ar atsevišķām kino un teātra lomām, piemēram, Jaunajā Rīgas teātrī Oļģerts Kroders spēlējis Alvja Hermaņa iestudējumos Valjeho "Liesmojošā tumsā" un Čehova "Kaija".
Oļģerts Kroders 2006./2007. gada sezonā saņēmis Latvijas Teātra gada balvu kategorijā Labākais režisors par iestudējumiem "Karalis Līrs" un "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes", "Karalis Līrs" arī apbalvota kā sezonas labākā izrāde.
2001. gadā Kroders saņēmis Triju zvaigžņu ordeni, bet kopš 2007. gada ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis.
"Režisors Oļģerts Kroders uzskatāms par psiholoģiskā teātra spilgtu pārstāvi. Viņa uzvedumiem raksturīga smalka cilvēku savstarpējo attiecību pētniecība, ironiska attieksme pret klišejiskiem estētiskiem kanoniem un liekulīgu varas vai sabiedrības morāli.
Oļģerta Krodera paša gara aristokrātisms un iekšēja neatkarība ļāvusi viņam gan mākslā, gan dzīvē vērsties pret varmācību, gan garīgu, gan fizisku, iestudējumos uzsverot cilvēka kā domājošas būtnes garīgās aktivitātes un iekšējās brīvības nozīmību. Savu teātra ideju Oļģerts Kroders vispārliecinošāk realizē, izstrādājot jaunu pieeju klasikai – Viljama Šekspīra, Fridriha Šillera, Henrika Ibsena, Antona Čehova u.c. lugām, atrodot agrāko laikmetu situācijās un varoņos arhetipisku, arī mūslaiku cilvēkam aktuālu pieredzi," par Oļģertu Kroderu raksta teātra mākslai veltītais, režisora vārdā nosauktais portāls www.kroders.lv.