Latvijas ES lietu eksperti skeptiski vērtē jaunu Eiropas līgumu, par kuru šā gada septembrī, izmantojot vārdu ”federācija”, runāja Eiropas Savienības (ES) prezidents Žozē Manuels Barrozu, jo šobrīd nav pārliecības, ka visas dalībvalstis to ratificēs, taču šādus jautājumus ES izšķir pēc "konsensa" jeb vienprātības principa, līdz ar to Barrozu iecere var izgāzties.
”Viens no ciešākas Eiropas integrācijas šķēršļiem var būt arī juridiskie aspekti, piemēram, ES pieņemto lēmumu neatbilstība dalībvalstu likumiem, kas nozīmē, ka būtībā Eiropa nav spējīga ciešāk integrēties, jo to aizkavē valstu demokrātijas un suverenitātes principu plurālisms,” otrdien diskusijā "Eiropas Savienība krustcelēs" skaidroja Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits."
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura studiju programmas ”Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas” vadītājs Jānis Tomels pieļāva, ka Barrozu ar runu par ”federāciju” bija pārsteidzies un šo ideju nebija saskaņojis ar Eiropadomes prezidentu Hermanu van Rompeju. Tomels šo Barrozu pārsteidzību saistīja ar to, ka šis gads ir pēdējais Barrozu gads Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā.
Tāpat diskusijas dalībnieki nebija pārliecināti par parādu krīzes un valstu konkurētspējas problēmas savstarpējo saistību.
Eksperti, kuri piedalījās diskusijā, piekrita, ka Eiropā nepieciešams uzlabot banku pārraudzību, jo tas ir viens no tiešajiem iemesliem parādu krīzei, bet vienlaicīgi viņi norādīja, ka tā ir īstermiņa problēma. Savukārt ilgtermiņa problēma ir nespēja konkurēt ar citām valstīm.
Ja vienošanos par vienprātības principu neizdosies panākt un ES būs iespēja šo nosacījumu neievērot, tad reāla alternatīva ir divu ātrumu Eiropa. Tas nozīmētu, ka ES pastāv valstu daļa, kas ietilptu ”kodoleiropā”, kurai būtu raksturīgs paaugstināts integrācijas līmenis, un otra valstu daļa ietilptu periferiālā Eiropā, kur saglabātos vai nu līdzšinējais integrācijas līmenis, vai arī tas pazeminātos.
”Latvijai ir jāmēģina tikt ”kodoleiropā”, nav iemesla, kāpēc to nedarīt, jo mēs esam piekrituši iestāties Eiropā,” diskusijā skaidroja Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis. Turpretī Tomels šaubījās, vai tiks mainīts ”konsens” princips un vispār radīsies divu ātrumu Eiropa.
Jau ziņots, ka septembra sākumā Barrozu ikgadējā runā Eiropas Parlamentā atzina, ka ES, lai pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi, jāattīstās kā nacionālo valstu federācijai, un pieļāva, ka tam varētu būt nepieciešams arī jauns ES līgums. Viņš uzsvēra, ka šāda veida federācija nepieciešama, jo šajos laikos būtu kļūda ļaut, lai valstu virzienu noteiktu nacionālisms un populisms.