Psihiatri aprēķinājuši, ka neārstētas depresijas dēļ valsts katru gadu zaudē vismaz 68 miljonus latu.
Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns norāda, ka katrs depresijas pacients, kurš nav laikus ārstēts, valstij gadā netieši izmaksā šos miljonus latu, jo nespēj aiziet uz darbu un slimo vidēji par 15 dienām ilgāk nekā citu slimību pacienti.
Viens no biežākajiem pašnāvības iemesliem ir tieši depresija, tāpēc valsts gadā zaudē simtiem cilvēku darbspējīgā vecumā, jo arī viņiem nav palīdzēts izārstēt depresiju. Psihiatri tik lielu uzmanību pievērš šiem aprēķiniem, jo šķiet netaisnīgi, ka depresijas ārstēšanai tiek atvēlēta neadekvāti maza summa.
Šonedēļ depresijai pievērsta īpaša uzmanība, jo visā pasaulē šis laiks veltīts iedzīvotāju garīgajai veselībai. Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne norāda: jāaktualizē depresijas tematika, jo tā ir ļoti izplatīta slimība visā pasaulē un tās radītie zaudējumi ir ļoti lieli gan veselības, gan sociālajā jomā. «Tieši depresija rada ilgstošās darba nespējas, invaliditāti un traģisku iznākumu – pašnāvības,» uzsver A. Rūrāne. PVO uzsver, ka Eiropas valstīm plaši jāattīsta pakalpojumi, kas noņemtu kauna zīmi no garīgās veselības problēmām un piedāvātu efektīvu šo slimību atklāšanu. Viens no uzdevumiem – domāt par medikamentu pieejamību.
Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs Elmārs Tērauds saka: pēc psihiatriskā reģistra datiem, Latvijā ar dažādiem psihiskiem traucējumiem ir vairāk nekā 70 000 cilvēku. Ģimenes ārsti depresiju gadā diagnosticē 9000 pacientu. «Tomēr zinātniski pētījumi apliecina, ka patiesais depresijas pacientu skaits ir būtiski lielāks – vairāk nekā 100 000 cilvēku,» saka E. Tērauds. Nesen Latvijā veiktais Finbalt pētījums parādīja, ka sūdzības par izteiktiem depresijas simptomiem pauduši 7,6 procenti aptaujas dalībnieku. Līdzīgi rādītāji ir arī Eiropā – katru gadu aptuveni 7 procenti cieš no smagas depresijas, bet trauksmes simptomus un vieglākas formas depresiju izjūt ceturtā daļa cilvēku.
To, kādus zaudējumus nodara depresija, psihiatri mēģinājuši ietvert skaitļos. E. Rancāns skaidro, ka neārstētas depresijas izmaksas sabiedrībai pārsniedz 68 miljonus latu, no tiem 41 miljons latu ir zaudējumi pacientu ilgstošas slimošanas dēļ, savukārt 27 miljonus latu sabiedrība zaudē, jo no dzīves aiziet cilvēki darbspējas vecumā. «Jautājums ir ļoti aktuāls, kur investēt, lai šīs izmaksas mazinātu,» spriež psihiatrs. Lai mazinātu zaudējumus, psihiatri ir pārliecināti, ka lielāki naudas līdzekļi jānovirza ambulatorai aprūpei, jo pašlaik tie ir tikai 250 000 latu gadā. Būtiski ir veicināt pieejamību medikamentiem – vispirms atjaunojot krīzes laikā samazināto kompensāciju depresijas zālēm no 50 uz 75 procentiem.