Bijušais Kanādas jūras kara flotes izlūkdienesta virsnieks Džefrijs Dilails, kurš tika apcietināts šā gada sākumā, atzinies, ka vairāk nekā četrus gadus spiegojis Krievijas labā.
Atzīšanās nozīmē ne tikai to, ka viņš var cerēt uz mazāku sodu, bet arī to, ka nenāksies rīkot pilnvērtīgu tiesas prāvu, kuras laikā varētu tikt atklāta delikāta informācija par Kanādas izlūkdienesta darbību. Minimālais sods, kas draud Dž. Dilailam, ir piecu gadu cietumsods, bet maksimālais – mūža ieslodzījums.
41 gadu vecā Dž. Dilaila advokāts Maiks Teilors sarunā ar televīzijas kompāniju CBA sacījis, ka lēmumu par vainas atzīšanu kopā ar savu klientu pieņēmis pēc tam, kad secinājuši, ka apsūdzības rīcībā esošie pierādījumi par Dž. Dilaila nelikumīgo darbību ir faktiski neapgāžami. Advokāts arī norādījis, ka viņa klients nožēlo padarīto, taču īpaši uzsvēris, ka Dž. Dilaila darbības dēļ «kanādiešu karavīri nekad netika apdraudēti nevienā pasaules malā». Aizstāvis nav slēpis, ka cer uz soda mīkstināšanu, taču rēķinās, ka viņa klientam ieslodzījumā nāksies pavadīt vismaz kādus desmit gadus. Reuters norāda, ka zināmu iespaidu uz spriedumu atstās fakts, ka Dž. Dilails ir pirmais Kanādas pilsonis, kurš apsūdzēts saskaņā ar 2001. gadā pieņemto likumu par informācijas aizsardzību.
BBC vēsta, ka Dž. Dilails dienestu flotē uzsācis 1996. gadā – tobrīd rezervista statusā. 2001. gadā viņš kļuvis par ierindnieku, bet 2008. gadā paaugstināts par jaunāko leitnantu. Pēdējos gados Dž. Dilails dienējis flotes izlūkdienesta vienībā Trinity Helifeksas pilsētā. Šī apakšvienība, izmantojot pašas modernākās ierīces, sekojusi līdzi notiekošajam Kanādas teritoriālajos ūdeņos. Izmantojot vienoto sistēmu Five Eye, notikusi informācijas apmaiņa ar ASV, Lielbritānijas, Austrālijas un Jaunzēlandes izlūkdienestiem. Neoficiāla informācija liecina, ka Dž. Dilailam bijusi pieeja arī citu valstu izlūkdienestu informācijai, un kanādiešu izlūkdienesta darbinieki pēc viņa aresta atzina, ka «ir iegāzuši kolēģus».
Krievijas labā Dž. Dilails sācis strādāt 2007. gadā, turklāt iniciatīvu izrādījis pats. Laikraksts The Globe And Mail vēsta, ka 2007. gada jūlijā viņš devies uz Krievijas vēstniecību Otavā, lai piedāvātu savus pakalpojumus. «Es sacīju, ka vēlos parunāties ar drošības dienesta virsnieku, jo zināju, ka šīs funkcijas parasti pilda armijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) darbinieki. Es parādīju savu personas apliecību, mani ieveda kabinetā, uzdeva ļoti daudz jautājumu, bet pēc tam paziņoja, ka ar mani sazināsies,» lietas iepriekšējās noklausīšanās laikā stāstījis Dž. Dilails. Apsūdzētā advokāts uzsvēris, ka viņa klienta rīcība nav skaidrojama ar vēlmi nopelnīt. «Šajā laikā viņam bija lielas problēmas privātajā dzīvē – draudēja izjukt desmit gadu ilgusī laulība. Turklāt Dilails vadījās arī pēc ideoloģiskiem apsvērumiem,» sacījis M. Teilors, gan neprecizējot, kas šie bijuši par apsvērumiem. No Krievijas militārā izlūkdienesta saņemto atlīdzību Dž. Dilails gan pieņēmis – sākumā tā bijusi 5000 Kanādas dolāru mēnesī, vēlāk samazinājusies līdz 2800 dolāriem, bet pēdējos Dž. Dilaila darbības mēnešos bija noteikta 3000 dolāru apjomā.
The Globe And Mail raksta, ka Dž. Dilaila uzdevums bijis militārajās datubāzēs meklēt visu informāciju, kas attiecas uz Krieviju. Pildot savu Maskavas kuratoru uzdevumus, Dž. Dilails arī vācis informāciju par Kanādā aktīvajiem organizētās noziedzības grupējumiem, kanādiešu politiķiem, Aizsardzības ministrijas un izlūkdienesta darbiniekiem. Informācija, ko apsūdzētais nokopējis no darba datoriem, Krievijai nogādāta visai vienkāršā un asprātīgā veidā. Dž. Dilails bija atvēris kontu Tuvajos Austrumos reģistrētajā epasta servisā gawab.com. Iegūto informāciju viņš iekopēja epasta vēstulē, taču to nekur nesūtīja, noglabājot melnrakstos. Pēc tam Krievijas militārā izlūkdienesta darbinieki, kuriem arī bija pieeja kontam, šo vēstuli atvēra, nokopēja tajā esošo informāciju, bet oriģinālu izdzēsa. Līdzīgā veidā spiegs saņēma uzdevumus.
Dž. Dilails stāstījis, ka 2009. gadā vēlējies pārtraukt sadarbību ar Krieviju, taču viņa kurators licis saprast, ka tas nebūs iespējams. «Man tika parādītas mana paša un mana bērna fotogrāfijas, dodot mājienu, ka atteikšanās gadījumā var notikt izrēķināšanās ar mani pašu vai manu ģimeni,» viņš stāstījis. CBS gan uzsver, ka šo informāciju nav iespējams pārbaudīt. 2011. gada vasarā Dž. Dilails, pēc savu Maskavas darba devēju ierosinājuma, devies četru dienu ceļojumā uz Brazīliju, kur ticies ar savu kuratoru. Krievijas izlūkdienesta pārstāvis stāstījis, ka tiekot plānota Dž. Dilaila paaugstināšana – viņam bija paredzēts uzticēt visa Kanādā esošā spiegu tīkla darbības koordinēšanu. Kanādiešu virsniekam pat bija plānots sarīkot apmācības kursu Austrijā, taču šiem plāniem tā arī nebija lemts piepildīties. Kad Dž. Dilails no Brazīlijas atgriezās Kanādā, muitnieki pievērsa uzmanību lielajai skaidrās naudas summai (aptuveni 50 000 dolāru), ko viņš avansā bija saņēmis no kuratora. Tika informēta policija, lietas izmeklēšanā iesaistījās pretizlūkošanas dienests, kuram jau drīz vien izdevās uzlauzt Dž. Dilaila gawab.com epasta kontu un noskaidrot, ka viņš strādā Krievijas labā, raksta Reuters. Kanādas mediji vēstījuši, ka pagājušā gada nogalē no Kanādas izraidīti divi Krievijas diplomāti, kuri bijuši iesaistīti spiegošanā, taču Maskava šīs ziņas ir noliegusi.