Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) pieprasījis Ventspils mēram Aivaram Lembergam sniegt paskaidrojumus par vismaz 350 lēmumiem Ventspils pašvaldībā, balsojot par kuriem, viņš nonācis interešu konfliktā, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Sprūdžs ir saņēmis VARAM juristu atzinumu par Ģenerālprokuratūras iesniegto informāciju par Aivara Lemberga darbību, kas ”atklāj šokējošus faktus par Aivara Lemberga "saimniekošanu" Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā”.
Sprūdžs savā vēstulē Aivaram Lembergam pieprasa trīs dienu laikā sniegt paskaidrojumu par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, rīkojoties savās personiskajās un mantiskajās interesēs un pārkāpjot valsts pārvaldes principus, likumos noteiktos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus interešu konflikta situācijās, kā arī pašvaldības lēmējvaras un izpildvaras lēmumu pieņemšanas robežas un kārtību attiecībā uz vismaz 25 komersantiem.
VARAM informēja, ka Laika posmā no 1998. gada 26. janvāra līdz 2006. gada 20. februārim Lembergs kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, un laika posmā no 1999. gada 19. janvāra līdz 2005. gada 25. novembrim - kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs ir piedalījies un, esot personīgi un mantiski ieinteresēts, balsojis ”par” vismaz 350 lēmumiem – gan par pašvaldības kapitāla daļu privatizāciju stratēģiski svarīgos uzņēmumos, gan par aizdevuma piešķiršanu uzņēmumiem, nodokļu maksājumu nomaksas termiņa pagarināšanu, atbrīvošanu no nodokļu parāda nomaksas pašvaldības budžetā, pašvaldībai piederošu zemju iznomāšanu, nekustamo īpašumu nomas līgumu akceptēšanu, nomas maksas pazemināšanu, ar vidi saistīto atļauju izsniegšanu un to papildināšanu un citiem.
Ģenerālprokuratūras sniegtā informācija un VARAM juristu atzinums liecina, ka Lembergs nonācis interešu konfliktā ne mazāk kā 350 lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vismaz 25 komersantiem, kas darbojas Ventspils pilsētā un Ventspils brīvostas teritorijā un, kuros viņš un viņa bērni – Līga Lemberga un Anrijs Lembergs – bija patiesie labuma guvēji.
Ministra padomniece juridiskajos jautājumos Inga Antāne precizē, ka saskaņā ar likumu ”Par pašvaldībām”, Lembergam ir trīs kalendāro dienu laikā ir jāsniedz rakstveida paskaidrojumu par šiem pārkāpumiem, bet pēc tā izskatīšanas ministrs ar motivētu rīkojumu var atstādināt pašvaldības vadītāju no pienākumu pildīšanas.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra 2006.gadā jūlijā Lembergam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un amatpersonas ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Ģenerālprokuratūra pret Lembergu sāka kriminālvajāšanu par vairākkārtīgu kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, kas izdarīta no 1993. līdz 1995.gadam. Lembergs kā kukuli esot pieņēmis Šveicē reģistrētās kompānijas "Multinord AG" akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos naudas līdzekļus - 453 000 latu. Ventspils mērs apsūdzēts arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Kopš 1994.gada Lembergs esot bijis "Kālija parka" slēpts akcionārs, uzskata prokuratūra.
Savukārt Lembergs uzskata, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.
Lietā aptuveni 140 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, kurus prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.
Prokuratūra turpina izmeklēt Ventspils uzņēmumu un amatpersonu iespējamos ekonomiskos un amata noziegumus, lietā arī ir epizodes par Ventspils mēra Lemberga piedalīšanos vairāk nekā piecu miljonu latu nodošanā fiziskām un juridiskām personām, jeb tā saukto "Lemberga stipendiātu lietu", kas liecina par iespējamo Lemberga saistību ar politisko partiju, politiķu un amatpersonu kukuļošanu.
Lembergam ir uzrādītas apsūdzības arī par noziedzīgi kārtā iegūtu līdzekļu legalizāciju laika periodā no 2000.gada līdz 2006.gada beigām. Tajā skaitā apsūdzības ir par to, ka periodā no 2001.gada septembra līdz 2002.gada maijam Lemberga vajadzībām legalizēti 536 tūkstoši latu.