Itālijas pilsētas Groseto teātris Moderno šonedēļ ir pārvērsts par tiesas zāli, kurā sākta iepriekšējā noklausīšanās par kruīzu kuģa Costa Concordia avārijas apstākļiem.
Naktī uz 14. janvāri kuģis nogrima pēc tam, kad uzskrēja klintīm pie Džiljo salas, un katastrofa prasīja 32 cilvēku dzīvības. Avārijā tiek vainots kapteinis Frančesko Sketino, kurš, saskaņā ar izmeklēšanas datiem, ne tikai izraisījis katastrofu, bet arī nav nodrošinājis pasažieru evakuāciju, pats aizbēgot no grimstošā kuģa. Tomēr cietušo advokāti uzsvēruši, ka daļa atbildības jāuzņemas gan pārējai apkalpei, gan kuģa īpašniekiem.
Reuters vēsta, ka iepriekšējā noklausīšanās notiek slēgtā režīmā – teātra zālē atļauta ieeja tikai katastrofā vainotajiem, nelielai daļai cietušo, ekspertiem un juristiem. Pirmajās divās sēdēs izskatīts 270 lappušu biezais izmeklēšanas ziņojums, kurā apkopota visa informācija, ko izdevies iegūt no avarējušā kuģa melnajām kastēm, fiksētajām radiosarunām un aculiecinieku liecībām. Tāpat uzklausīti gan F. Sketino, gan vēl sešu apkalpes locekļu advokāti, kompānijas Costa Cruises, kas piederēja kuģis, juristi un cietušo un bojāgājušo pārstāvji. Plānots, ka iepriekšējā noklausīšanās beigsies trešdien, un tikai tad tiesnese Valērija Montesarhio pieņems lēmumu par tiesas procesa uzsākšanu pret F. Sketino un pārējiem aizdomās turētajiem. AFP uzsver, ka, pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, nedz kapteinim, nedz apkalpes locekļiem, nedz kompānijas atbildīgiem darbiniekiem oficiālas apsūdzības vēl nav izvirzītas. Tomēr Itālijas medijos pavīdējusi informācija, ka prokuratūra gatavojas pieprasīt F. Sketino 2697 gadu ilgu cietumsodu.
Šī ir pirmā reize, kad 51 gadu vecais F. Sketino, kuru vietējie mediji dēvē par «Kapteini Gļēvuli» un «Pašu ienīstāko cilvēku Itālijā», stājies tiesas priekšā, lai gan līdz jūlijam viņam bija noteikts mājas arests. No komentāriem medijiem viņš atturējies, taču vairāki cietušie un katastrofā bojāgājušo tuvinieki AFP stāstījuši, ka viņiem izdevies parunāties ar kapteini, kurš atvainojies par notikušo. F. Sketino advokāts Frančesko Pepe uzsvēris, ka viņa klients tāpat kā visi pārējie ir ieinteresēts patiesības noskaidrošanā – jo vairāk tāpēc, ka «parādās detaļas, kas liecina, ka visa atbildība negulstas tikai uz viņu vienu pašu». F. Sketino aizstāvis joprojām apgalvo, ka brīdī, kad 290 metru garais kuģis ar 4229 pasažieriem uztriecās uz klintīm, kapteinis nav atradies uz komandtiltiņa. Izmeklēšanas ziņojumā gan sacīts, ka F. Sketino pārņēmis kontroli pār kuģi sešas minūtes pirms sadursmes un tieši viņa vēlme pasveicināt kādu Džiljo salā dzīvojošu paziņu bijis vienīgais iemesls, kādēļ Costa Concordia bīstami tuvu pietuvojās krastam. Tiesa noraidījusi F. Sketino aizstāvju prasību saukt pie atbildības kuģa stūrmani – indonēzieti pēc tautības, kurš esot pārpratis kapteiņa pavēles. F. Sketino advokāti arī turpina apgalvot, ka kapteinis rīkojies pareizi, uzreiz neizsludinot evakuāciju, bet mēģinot bojāto kuģi ievest seklākos ūdeņos, tāpat viņi uzsver, ka F. Sketino nav bēdzis no avarējušā kuģa, bet «devies krastā, lai organizētu evakuāciju».
Lielākā daļa cietušo gan norādījuši, ka tās ir tikai atrunas, tomēr atzinuši, ka haosā, kas pēc avārijas valdījis uz kuģa, nav vainojams tikai kapteinis vien. «Sketino komandēja kuģi, taču atbildība gulstas arī uz citiem. Viņam, protams, ir jāatbild par savu kļūdu, taču izmeklēšanas laikā mēs esam uzzinājuši informāciju, kas liecina arī par kuģa īpašnieku vainu,» sarunā ar AFP norādījis Ernesto Karuzoti, kuram izdevās izglābties. Gan viņš, gan citi cietušie stāstījuši, ka kruīzu kompānijas neiebilst pret kapteiņu vēlmi pietuvoties krastam – Costa Cruises tā ir laba reklāma. Tāpat kompānija diezgan bezatbildīgi izturas pret drošības noteikumiem – lai gan ir paredzēts, ka pasažieri jāapmāca, kā rīkoties avārijas gadījumā, patiesībā nekādi evakuācijas treniņi netiek rīkoti un cilvēki nereti nezina ne tikai to, uz kuru glābšanas laivu viņiem jādodas, bet arī kur atrodas glābšanas vestes. Izmeklēšanas laikā arī noskaidrojies, ka uz Costa Concordia bijušas novecojušas kartes, avārijas brīdī bijušas slēgtas vairākas durvis, kurām bijis jābūt atvērtām, nav darbojušies lifti.
«Pēc mūsu domām, atbildība gulstas uz korporāciju. Jā, tieši Sketino bija tas, kurš izraisīja sadursmi, taču kompānijai bija ļoti daudz laika, lai novērtētu situāciju un pienācīgi evakuētu cilvēkus. Tā vietā visiem tika stāstīts, lai viņi nomierinās, jo problēmu izraisījis tikai nenozīmīgs elektrības padeves traucējums. Tikai pašā pēdējā brīdī cilvēkiem tika pasacīts, ka viņiem jāsteidz glābt savas dzīvības,» sarunā ar Christian Science Monitor norādījis amerikāņu advokāts Peters Ronais, kurš pārstāv 10 katastrofā cietušo ASV pilsoņu intereses. Viņš uzskata, ka kuģa īpašniekiem – kompānijai Costa Cruises (tā pieder amerikāņu korporācijai Carnival Corporation) – ir ļoti izdevīgi par vienīgajiem grēkāžiem padarīt kapteini un citus apkalpes locekļus.
Līdzīgās domās ir arī cits amerikāņu advokāts Džons Īvss, kurš pārstāv vairāk nekā 150 izdzīvojušos pasažierus no desmit pasaules valstīm. Viņš izteicis cerību, ka izmeklēšana un tai sekojošais tiesas process novedīs pie tā, ka tiks pārskatīti kruīzu industrijā pieņemtie standarti – tas attiecas gan uz tādiem drošības pasākumiem kā evakuācijas organizēšana, gan pašu kruīzu kuģu uzbūvi. «Ir taču skaidrs, ka šis kuģis bija nestabils. Tā iegrime bija uz pusi mazāka nekā Titānikam, bet uz tā atradās divas ar pusi reizes vairāk cilvēku. Kapteinis, protams, pieļāva šausmīgu kļūdu, taču mums ir nepieciešams mainīt drošības standartus visā industrijā,» norādījis Dž. Īvss.
Amerikāņu mediji gan uzsver, ka cietušo vēlme vainu uzvelt kompānijai ir saprotama no finansiālā viedokļa – tiesas ceļā no tās būs iespējams attiesāt krietni lielākas summas nekā no kapteiņa vai apkalpes locekļiem. Jāpiebilst, ka Costa Cruises piedāvājusi visiem cietušajiem izmaksāt 9000 eiro lielu kompensāciju. Vasaras vidū kompānija arī paziņoja, ka F. Sketino ir atbrīvots no darba, taču kapteinis jau paspējis šo atlaišanu apstrīdēt tiesā.