Sievietes izglītības jomā ir bijušas aktīvākas - mācībās piedalījās 37.4%, vīrieši - 26.9%. Visaktīvāk mācījās iedzīvotāji vecumā no 25-34 gadiem – 38.0%. 2011.gadā gandrīz trešā daļa pieaugušo iedzīvotāju (32,4%) vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem piedalījās formālajā vai neformālajā izglītībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pieaugušo izglītības apsekojuma dati.
Sievietes izglītības jomā ir bijušas aktīvākas - mācībās piedalījās 37,4%, bet vīrieši - 26,9%. Visaktīvāk mācījās iedzīvotāji vecumā no 25-34 gadiem - 38%, bet biežāk pieaugušo izglītības pasākumos piedalījās personas, kurām ir augstākā izglītība (54,3%) un kuras bija nodarbinātas (40,3%).
Mūsdienu sabiedrības attīstības procesā strauji mainās zināšanas un to pielietojums, kompetences, kuras nepieciešamas darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Tāpēc aizvien patstāvīgāku un nozīmīgāku vietu blakus formālajai izglītībai iegūst neformālā izglītība, neatkarīgi no vecuma un no tā, vai pirms tam ir iegūts formālo izglītību apliecinošs dokuments. Formālā un neformālā izglītība mūžizglītības politikā ir vienlīdz svarīgas un papildina cita citu, veicinot iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajā dzīvē.
Neformālās izglītības aktivitātēs piedalījās 30% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Uz jautājumu par galvenajiem iemesliem, kādēļ iedzīvotāji apmeklēja mācību kursus, konferences, lekcijas vai seminārus, kā svarīgākie tika minēti ikdienā noderīgu zināšanu vai prasmju iegūšana (95,3%), karjeras iespēju uzlabošana (86,1%) un apliecības vai sertifikāta iegūšana (68%). Pieaugušo piedalīšanās neformālās izglītības aktivitātēs, galvenokārt, bija saistītas ar darbu un kā galveno šo iemeslu minēja 77,3% iedzīvotāju.
Formālās izglītības aktivitātēs piedalījās 4,3% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. No tiem visaktīvāk mācībās piedalījās nodarbinātas personas (83,5%), iedzīvotāji vecumā no 25-34 gadiem (55,4%) un personas ar augstāko izglītību (56,6%).
Pēc apsekojuma datiem iedzīvotāji, kuri vēlējās piedalīties izglītības aktivitātēs, bet dažādu iemeslu dēļ nepiedalījās, kā līdzdalību apmācībās kavējošus faktorus minēja izmaksas: apmācības bija pārāk dārgas, nevarēja tās atļauties (53,3%), laika grafiku: apmācības nevarēja savienot ar darba grafiku (35%) un ģimenes apstākļus. Tāpat daļai nebija laika ģimenes apstākļu dēļ 30,8%.
Apsekojums tika organizēts visās ES valstīs, atbilstoši Eiropas statistikas biroja izstrādātajai metodoloģijai. Tajā aptaujāti iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 64 gadiem visā Latvijas teritorijā - kopumā 5048 personas.