Valsts iztērējusi vairākus miljonus latu pašvaldību vienotās informācijas sistēmā un arī pavisam nesen tai par vairākiem simtiem tūkstošu latu uzlabota programmatūra. Praksē nevienā pašvaldībā šo sistēmu nelieto, svētdien vēsta Latvijas televīzijas raidījums “De Facto”.
Lai pašvaldību darbiniekiem vienkopus būtu pieejami dati no dažādām iestādēm, jau kopš deviņdesmito gadu beigām valstī top pašvaldību vienotās informācijas sistēma (PVIS). Šim mērķim jau iztērēti vairāk nekā divi miljoni latu. Lai arī sistēma ir bez maksas, lielākajā daļā pašvaldību tā nekad īsti nav lietota un patlaban no tās atteikušies arī pēdējās pašvaldības, kaut tikai pirms dažiem gadiem vēl slēgti vērienīgi līgumi par jaunu programmu izstrādi, ziņu raidījums.
PVIS uzturētājs Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) raidījumam apgalvojis, ka sistēmu joprojām lietojot divdesmit pašvaldības, bet konkrētas pašvaldības nav nosauktas. Pašvaldību savienība un atbildīgā ministrija atzinušas - patiesībā ar šīs sistēmas programmām ikdienā vairs nestrādā nekur.
Pašvaldības norādījušas, ka daudz ērtāku, labi uzturētu un regulāri atjaunotu programmatūru piedāvā privātā firma "ZZDats". To lietojot visas 119 pašvaldības, kaut par programmatūras izmantošanu esot jāmaksā. Piemēram, Babītes novads šim mērķim katru gadu atvēlot 1500 latus un ar sniegtajiem pakalpojumiem esot apmierināts.
Neskatoties uz to, vēl pavisam nesen pašvaldību vienotās informācijas sistēma esot uzlabota. 2010.gadā nepilnus trīssimt tūkstošus latu vērts līgums noslēgts ar akciju sabiedrību "Exigen Services Latvia", kura reputāciju nedaudz "paplucināja" tā izstrādātajā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā atrastie "caurumi". Pašvaldībām domātajās programmās uzlabojumi veikti saistībā ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Saistībā ar šo pašu nodokli vienlaikus vairāk nekā 540 000 vērts līgums noslēgts arī ar "ZZDats".
Raidījums atklāj, ka PVIS sākotnējā iecere valsts finansējuma trūkuma dēļ pajukusi, un patlaban notiekot tikai jau izstrādāto programmu uzturēšana. Tas izmaksājot aptuveni 2000 latu gadā. Tomēr VARAM uzsver, ka neveiksmīgā sistēma vairs netiks glābta un tā vietā paredzēts izveidot vienotu platformu, lai pašvaldības ar valsti reģistru datiem varētu apmainīties viegli un ātri.
Vienlaikus gan VARAM neslēpj, ka ar VRAA darbu bav īsti apmierināti. Problēmas bijušas gan ar informācijas apmaiņu un nepilnībām projektos, gan termiņu izpildi.